Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SALAMANA PAMĀCĪBAS 28 Bible Online

SALAMANA PAMĀCĪBAS 28 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SALAMANA PAMĀCĪBAS 28

¹Bezdievīgie bēg, kaut gan neviens viņiem pakaļ nedzenas, bet taisme ir pašapzinīgi droši kā jauns lauva.

²Zemes grēku dēļ notiek daudz pārgrozību valdinieku un valstu starpā; bet ļaužu nopelnu dēļ, ja ļaudis ir gudri un prātīgi, valstis un valdinieki pastāv ilgi.

³Vīrs, kas atrodas priekšgalā un nomāc nabagos, ir kā lietus, kas aizplūst projām un maizi nenes.

⁴Kas atkāpjas no bauslības, ar to pašu izceļ un teic katru bezdievīgo, bet kas glabā bauslību, ļaunojas par tās pārkāpējiem. —

⁵Ļauni ļaudis nepiegriež nekādu vērību taisnībai, bet tie, kas meklē to Kungu, ievēro visu.

⁶Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts, kas iet aplamus ceļus.

⁷Kas glabā bauslību, ir prātīgs dēls, bet kas ir uzdzīvotāju biedrs, tas apkauno savu tēvu.

⁸Kas savu mantu vairo ar augļošanu, pārmērīgi lielas pagaidas naudā un graudā ņemdams, tas krāj to tādam, kas par nabagiem apžēlojas.

⁹Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība.

¹⁰Kas dievbijīgos pavedina uz ļauniem ceļiem, tas iekritīs paša izraktā bedrē, bet dievbijīgie iemantos labumu.

¹¹Bagātais nereti iedomājas savā prātā sevi visai gudru esam, bet nabags, kas apķērīgs, izprot viņa nodomus un rīcību. —

¹²Kad pārsvars taisno pusē, tad klājas labi, bet ja pārsvaru iegūst bezdievīgie, ļaudis slēpjas.

¹³Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpel-nīsies žēlastību.

¹⁴Labi tam, kas vienumēr Dievu bīstas! Bet kas nocietina savu sirdi, iekritīs nelaimē.

¹⁵Bezdievis, kas valda pār nabadzīgu tautu, ir rūcējs lauva un rijīgs lācis.

¹⁶Ja valdnieks nav pienācīgi sapratīgs, tad notiek daudz varas darbu, bet tas, kas ienīst negausību, dzīvos ilgi.

¹⁷Cilvēks, kas vainīgs kādas dvēseles asins izliešanā, bēguļos līdz pat kapa malai, un neviens lai nemēģina viņu no bēguļošanas atturēt.

¹⁸Kas staigā tikls un rimts, tam tiek palīdzēts, bet kas iet aplamu ceļu, tas negaidīti klups un kritīs.

¹⁹Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības.

²⁰Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs.

²¹Veidot savu uzskatu par otru vienīgi viņa stāvokļa dēļ nav labi; dažs labs izdara ko ļaunu jau pat par maizes gabalu vien.

²²Cilvēks, kas ar skaudīgu aci dzenas pēc bagātības, tas nezina, ka viņš sastapsies ar trūkumu. —

²³Kas otru aprāj un pārmāca, iemantos pēc tam viņa labvēlību un pateicību, un pie tam vairāk nekā tas, kas ar savu mīksto mēli liekuļo viņa priekšā.

²⁴Kas savam tēvam vai savai mātei kaut ko atņem un saka: „Tas jau nav nekāds grēks!“ ir visai līdzīgs slep-kavam.

²⁵Negausis rada nesaskaņas, bet kas paļaujas uz to Kungu, būs bagātīgi apmierināts.

²⁶Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.

²⁷Kas dod nabagam, tam nekā netrūks, bet kas savas acis no nabaga novērš, dabūs dzirdēt daudz lāstu.

²⁸Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis paslēpjas; kad viņi ir pagalam, tad taisnie iet vairumā.