Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SALAMANA PAMĀCĪBAS 30 Bible Online

SALAMANA PAMĀCĪBAS 30 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SALAMANA PAMĀCĪBAS 30

¹Šie ir Agura, Jakes dēla no Masas, vārdi, šā vīra sacītā runa un mācība: Es esmu centies visiem spēkiem, ak Dievs, es esmu no sirds centies, ak Dievs, un esmu bijis spiests pārtraukt savu cenšanos,

²Jo es esmu vislielākais nejēga un cilvēka saprāts mani atstājis;

³Es neesmu mācījies arī īsteno gudrību, lai es būtu spējīgs iegūt pareizu atziņu par Viņu, svēto Dievu.

⁴Kas dodas augšup pret debesīm un atkal nokāpj lejā? Kas satver vēju savās rokās? Kas saista ūdeņus, pārsegdams tos ar cietu pārklāju? Kas ir stingri nopamatojis visus pasaules galus? Kā sauc Viņu, un kā sauc Viņa dēlu? —Vai tu to zini?“

⁵Visi Dieva vārdi ir šķīstuma caurstrāvoti; Viņš ir vairogs tiem, kas uz Viņu paļaujas.

⁶Nepievieno neko Viņa vārdiem, lai Viņš tevi nesodītu un neatzītu tevi par melīgu!

⁷Divas lietas es lūdzos no Tevis, un neliedz man tās, iekams es mirstu:

⁸Elku kalpība un meli lai būtu tālu projām no manis; nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man tomēr mierīgi baudīt man novēlēto barības daudzumu, —manu dienišķo maizi.

⁹Citādi es varētu, kad es būtu pārmērīgi paēdis, sākt Tevi noliegt un sacīt: „Kur tad ir tas Kungs?“ Vai arī, ja es kļūtu pārmērīgi nabags, es varētu sākt zagt un apgrēkoties pret sava Dieva vārdu. —

¹⁰Nenopaļā kalpu viņa kunga priekšā, lai viņš tevi nenolād un tev tas nav rūgti jānožēlo, kā arī jānes savā sirdī tavas vainas apziņa.

¹¹Ir starp ļaudīm tādi, kas savu tēvu nolād un savu māti nesvētī;

¹²Ir tādi, kas sev paši šķiet šķīsti un tomēr nav nomazgājuši tiem pielipušos sārņus.

¹³Ir tādi, kas savas acis augstu ceļ un pašapzinīgi valbī savus acu plak-stiņus,

¹⁴Un ir tādi, kam zobeni priekšzobu un naži dzerokļu vietā un kas aprij pat nelaimīgos zemē un nabagos starp ļaudīm vispārīgi.

¹⁵Asinssūcējai divas meitas: „Dod šurp! Dod šurp!“ —Trīs lietas nav piesātināmas, un arī ceturtā nesaka: „Diezgan!“

¹⁶Elle, neauglīgas sievas klēpis, zeme, nekad nespēdama atdzerties ūdens, un arī uguns nesaka nekad: „Nu ir diezgan!“

¹⁷Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.

¹⁸Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu:

¹⁹Ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie jaunavas. —

²⁰Tāds pats ir ari laulības pārkāpējas sievas ceļš; viņa bauda tai priekšā likto cienastu, noslauka muti un saka: „Es nekā laima neesmu darījusi!“ —

²¹Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā arī nevar panest:

²²Nemieru rada vispirms vergs, kļūdams par ķēniņu, tāpat vientiesis nejēga, kad viņš ir pārmērīgi maizes paēdis, —

²³Arī sākumā apsmieta un noraidīta sieviete, ja viņu vēlāk tomēr kāds apprec, un kalpone, ja viņa atviļ vīru savai kundzei un pēc tam stājas viņas vietā.

²⁴Četrējādi radījumi ir mazi zemes virsū un tomēr gudrāki par īsteno atziņu nesējiem:

²⁵Skudras, nespēcīga tauta, un tomēr viņas vasarā sakrāj sev barību ziemai;

²⁶Truši, —arī vāji radījumi, un tomēr viņi ceļ savus mitekļus klintīs;

²⁷Siseņi, —viņiem nav ne ķēniņa nedz vispārīgi kāda valdnieka, un tomēr viņi dodas no vienas vietas uz otru lielos sakārtotos baros kā karavīri pulkos;

²⁸Zirnekļi, —kas auž ar savām rokām un tomēr mīt arī ķēniņu pilīs.

²⁹Trejiem ir krāšņs gājiens, un arī ceturtais iet labi:

³⁰Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ;

³¹Kurta suns ar labiem gurniem un auns un ķēniņš, kūpam neviens neiedrošinās pretoties, kad tas soļo sava kapaspēka priekšgalā.

³²Ja tu esi nejēga bijis un pacēlies par daudz augstu un dzīries izdarīt ko ļaunu, tad liec roku uz savu muti!

³³Ja pienu kuļ, tad no tā sataisa sviestu, un ja kāds pārmērīgi spēcīgi šņauc degunu, tad tāds uzšņauc asinis, un ja kāds kādu kaitina viņa dusmās, tad bus nesaskaņas un asu vārdu maiņa.