Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SALAMANA PAMĀCĪBAS 6 Bible Online

SALAMANA PAMĀCĪBAS 6 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SALAMANA PAMĀCĪBAS 6

¹Mans dēls, ja tu par savu tuvāko galvo un ja tu savu roku galvojumam par svešinieku esi devis,

²Tad tu esi ar savas mutes sacīto saistīts, un tava paša mutes vārdi tevi tur savā gūstā.

³Tad dari, mans dēls, un rīkojies šādi un glāb sevi, —jo tu tagad esi pilnīgi nokļuvis sava tuvākā rokās: steidzies, meties viņa priekšā zemē, centies piespiest un skubini savu tuvāku ar lūgšanām!

⁴Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti, lai nesnauž!

⁵Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!

⁶Dodies pie skudrām, tu, sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies!

⁷Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu,

⁸Viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā.

⁹Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no tava miega?

¹⁰„Paguli, paguli vēl drusciņ, pa-snaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāki dusētu!“

¹¹Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.

¹²Neglābjami nelietīgs un kaitīgs cilvēks staigā ar savaibītu seju,

¹³Māj mirkšķinādams ar acīm, dod zīmes ar kājām, rāda ar pirkstiem,

¹⁴Kāro savā sirdī nemitīgi pēc kaut kā ļauna un neganta, rada pārpratumus un nesaskaņas.

¹⁵Tāpēc viņu skars pēkšņa pazudināšana, viņš drīzi kļūs galīgi satriekts un salauzts, jo viņam nebūs ne no kurienes nekā—ne palīdzības, nedz atbalsta.

¹⁶Šīs sekojošās sešas lietas tas Kungs ienīst, un septītā Viņam Viņa dusmu pilnai sirdij šķiet vislielākā negantība esam:

¹⁷Augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis;

¹⁸Sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu,

¹⁹Viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus un kurš rada nesaskaņas brāļu starpā.

²⁰Mans dēls, glabā sava tēva baušļus un centies arī ar visiem spēkiem nepiemirst tavas mātes tevī iedēstītos sadzīves likumus!

²¹Sasaisti tos kopā visiem laikiem un visām vietām savā sirdī un nēsā tos pakārtus kā plāksnīti sev kaklā!

²²Lai tie pavada tevi, kad tu eji, lai pasarga tevi, kad tu liecies dusēt, —lai tie runā uz tevi, kad tu mosties.

²³Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības ceļš,

²⁴Lai tu tiktu pasargāts no ļaunas sievas un no mīkstas un lokanas svešas sievietes mēles.

²⁵Neiekāro savā sirdī viņas skaistuma un nesāpinies, un lai viņa tevi nesagūsta ar savu acu plakstu tīkliem!

²⁶Jo netikle gan nereti noved vīrieti līdz maizes trūkumam, bet sveša vīra sieva sagrābj savā varā visu kāda pat cildena cilvēka dārgo dzīvību.

²⁷Vai kāds var saglabāt savā azoti uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes?

²⁸Kā varētu kāds staigāt pa kvēlošām oglēm, lai nesadegtu viņa kājas?

²⁹Tā klājas tam, kas labinās un iet pie sava tuvāka sievas; neviens nepaliks nesodīts, kas viņu aizkar.

³⁰Zaglim nav tik liels negods, kad viņš zog, lai apmierinātu savu izsalkumu, kad viņš cieš badu,

³¹Jo pienākts un satverts, viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim nolūkam visu sava nama padomu.

³²Bet kas ar cita sievu laulību pārkāpj, tas ir neprātis; tas savu dzīvību ved pazudināšanā.

³³Viņu piemeklēs nelaime, viņam būs negods un kauns, un no šā kauna viņš nekad vaļā netiks.

³⁴Jo viņas vīrā iedegušās nežēlīgās dusmas kvēlo un atriebības brīdī nevienu netaupa,

³⁵Un neraugās ne pēc viena, kas varētu būt par samierinātāju un izlīdzinātāju, un negribēs neko no tavas puses pieņemt, pat ja tu daudz viņam gribētu dāvināt.