Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SALAMANA PAMĀCĪBAS 7 Bible Online

SALAMANA PAMĀCĪBAS 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SALAMANA PAMĀCĪBAS 7

¹Mans dēls, iegaumē manus vārdus un saglabā sevī dzīvus manus baušļus!

²Ja tu paturēsi savā atmiņā dzīvus manus baušļus un ja tu glabāsi manus likumus kā savu acu raugu, tad tu dzīvosi!

³Piesieni tos pie saviem pirkstiem, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes!

⁴Uzrunā patiesības atziņu, sacīdams: „Tu esi mana māsa!“ Un nosauc gudrību par savu draudzeni,

⁵Lai tu kļūtu pasargāts gan no sveša vīra sievas, gan ari ik no vienas citas, kas lokanu valodu runā.

⁶Lūk, es skatījos pa sava nama logu cauri sētas skadriņiem

⁷Un noraudzījos jaunajos nejēgās, un starp jaunajiem zēniem manu uzmanību it īpaši saistīja kāds muļķīgi vientiesīgs jauneklis,

⁸Kas pagāja garām zināmam ielas stūrim un novirzījās uz ceļu gar viņas māju

⁹Vakara krēslā, kad jau bija satumsis un bezmaz jau iestājusies nakts.

¹⁰Un raugi, viņa priekšā parādās sieviete greznā netikles tērpā, viltīga savā sirdī,

¹¹Trakulīga, palaidnīga un nesavaldīga, tā, ka viņas kājas nevar viņas namā mieru atrast.

¹²Brīžiem viņa ir vienkārši ārā, mājas priekšā, brīžiem klejo pa ielu un glūn gar visiem stūriem.

¹³Tagad viņa panāk jaunekli, nekautrīgi noskūpsta jaunekli un saka viņam:

¹⁴„Es šodien nokārtoju par sevi pateicības ziedojuma nodevu saskaņā ar savu solījumu.

¹⁵Tāpēc es esmu ari izgājusi, lai tevi sastaptu, lai redzētu tavu vaigu, —un nu es esmu tevi atradusi.

¹⁶Es esmu izrotājusi jo skaisti savu gultu ar raibām ēģiptiešu segām un grezniem pārklājiem.

¹⁷Es esmu izsmidzinājusi savu guļas vietu ar mirrēm un alvejām un apputekšņojusi to ar kanēļa smelkni.

¹⁸Nāc, lai iegrimstam saldkāres priekos līdz pašam rītam un izbaudām mīlestību līdz pašiem apslēptākiem tās dziļumiem!

¹⁹Jo mana vīra nav mājās, viņš ir devies tālā ceļā;

²⁰Viņš ir paņēmis sev līdz savu naudas maisu, viņš atgriezīsies tikai uz svētkiem.“

²¹Viņa pārliecināja viņu ar saviem daudzajiem vārdiem un pakļāva viņu sev ar savu mīksto mēli.

²²Un viņš seko viņai tūliņ pa pēdām kā vērsis, ko ved uz kaušanu, vai arī kā trakais, kas ļaujas uzmest sev cilpu un valgu, ar kuriem to parasti saista un savalda,

²³Kamēr kāda bulta pāršķeļ viņa sirdi; līdzīgi putnam viņš steidzas uz ķeļramo sprostu un nezina, ka tas maksā viņam dzīvību.

²⁴Tā nu esiet uzmanīgi pret mani, mani bērni, un ievērojiet labi manas mutes vārdus!

²⁵Lai tava sirds nenovirzās uz netikles ceļu, un neļaujies ievilināt sevi viņas gaitās!

²⁶Jo daudzus viņa ir nāvīgi ievainojusi un gar zemi gāzusi, un visāda veida varenie ir viņas nožņaugti kļuvuši.

²⁷Viņas nams ir sākums ceļam uz pazušanu, un pa to noiet drūmajos nāves mājokļos. —