Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SALAMANS MĀCĪTĀJS 7 Bible Online

SALAMANS MĀCĪTĀJS 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SALAMANS MĀCĪTĀJS 7

¹Laba slava ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, —un mirstamā diena ir labāka nekā dzimstamā.

²Labāk ir ieiet sēru namā nekā dzīru namā, jo tur redz norādījumu uz visu cilvēku galu, un tas, kas vēl dzīvo, to lai ņem pie sirds!

³Labāk ir skumt nekā smieties, jo kad vaigs ir noskumis, tad sirdij ir labi.

⁴Gudro sirds ir bēdu namā, bet nelgu sirds ir prieku namā. —

⁵Labāk ir klausīties gudrā bāršanu nekā klausīties nelgas dziesmu,

⁶Jo kā ērkšķi sprakšķ zem katla, tā izskan arī nelgas smiekli. Arī tā ir niecība.

⁷Patiešām, netaisna peļņa padara ari gudru par nelgu, un kukuļiem domātās dāvanas samaitā sirdi.

⁸Labāks ir kādas lietas gals nekā tās sākums, labāka ir pacietība nekā augstprātība.

⁹Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē. —

¹⁰Nejautā, kā tas nāk, ka senie laiki ir bijuši labāki nekā tagadējie; tas nebūtu gudrs jautājums.

¹¹Gudrība ir laba kā mantots īpašums, un noteikts ieskats ir ieguvums tiem, kas sauli redz.

¹²Jo gudrības pavēnī cilvēks jūtas tikpat droši paslēpts kā naudas pavēnī, bet gudrības pārākums ir atziņā, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.

¹³Uzlūko Dieva darbu, un kurš gan var darīt taisnu to, ko Viņš ir darījis līku?

¹⁴Baudi labumu labā dienā, bet ari ļaunu dienu ņem par labu, jo Dievs dara ir šo, ir to, —tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa nāves.

¹⁵Visu to es esmu redzējis savas nīcīgās zemes dzīves dienās: dažs taisnais aiziet bojā savā taisnībā, bet dažs bezdievīgais, neraugoties uz viņa ļaunumu, piedzīvo garu mūžu.

¹⁶Neesi pārliecīgi taisns un neturi pats sevi par pārliecīgi gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?

¹⁷Bet neesi arī pārlieku bezdievīgs un nerīkojies kā nelga, jo kāpēc tu gribi nomirt pirms laika?

¹⁸Vislabāk ir, ja tu pie viena stipri turies, bet arī no otra neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas, tiek tālāk nekā vini visi.

¹⁹Īsta gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit varenie, kuri ir pilsētā.

²⁰Tiešām, virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kupš darītu tikai labu un nekad negrēkotu.

²¹Nepiegriez pārmērīgu vērību ari visām runām, kas tiek runātas; citādi tu kādreiz varētu pat dabūt dzirdēt, ka tavs kalps tevi apsmej,

²²Jo to tu it labi pats zini, ka arī tu esi citus zobojis un apsmējis.

²³Visu to es esmu ar gudrību pārbaudījis, domādams: „Tā es iegūšu īsto gudrību!“ Bet tā palika tomēr tālu prom no manis.

²⁴Lielā tālumā atrodas visu lietu pamats—un dziļi, —jā, dziļi apslēpts; kupš var to atrast?

²⁵Un atkal un atkal, kad es tam piegriezos un centos savu prātu uz to virzīt, lai iegūtu īstu atziņu un pareizu spriedumu un savos meklējumos pēc gudrības nonāktu pie kāda gala slēdziena un ieskatītu, ka bezdievība ir muļķība, —un muļķība ir neprāts,

²⁶Tad es atradu kaut ko, kas ir rūgtāks nekā nāve, un proti sievieti, kas līdzīga ķepamam tīklam, kupas sirds ir cilpas un kuras rokas ir važas. Tas, uz kuru Dievam ir labs prāts, izglābsies no viņas, —tomēr, kas grēko, tiks viņas sagūstīts.

²⁷„Redzi, to es esmu atradis,“ saka mācītājs, „pēc tam, kad es esmu licis pieredzes citu pie citas, lai iegūtu drošu gala spriedumu:

²⁸Bet ko mana dvēsele arvien vēl meklē un ko es neesmu vēl atradis, tas ir sekojošais: starp tūkstošiem es esmu atradis vismaz vienu īstu un cilvēciski pilnvērtīgu vīru,[3] bet tādu pat sievieti starp viņiem visiem es neesmu atradis nevienu.

²⁹Bet redzi, vienu lietu gan es esmu atradis, proti, ka Dievs cilvēku ir radījis atklātu un taisnīgu, bet viņi paši ieslīgst daudzējādā neattaisnojamā gu-drošanā.“