Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JESAJAS 1 Bible Online

JESAJAS 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JESAJAS 1

¹Jesajas, Amoca dēla, nākotnes iztēlojumi par Jūdu un Jeruzālemi, kā tie bija atklājušies viņa gara skatam Jūdas ķēniņa Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā.

²Klausaities, debesis, un ņem labi vērā, zeme, jo tas Kungs runā: „Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis.

³Vērsis pazīst savu īpašnieku, un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, manai tautai nav par to nekādas izpratnes!“

⁴Lāsts šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši to Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa noiē sušies!

⁵Pa kādu vietu jūs vēl vaiāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja.

⁶No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela, tikai vātis un brūces un jauni ievainojumi, kas nav apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti;

⁷Jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi, jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscauri un pie tam kā svešu ļaužu postījumu sekas.

⁸Pāri palikusi ir tikai Ciānas meita kā būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā, kā no visām pusēm ieslēgts sarga tornis.

⁹Ja tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis šo mazo atlikumu, mēs būtum kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai.

¹⁰Klausaities tā Kunga vārdu, jūs Sodomas labieši, atver savas ausis mūsu Dieva baušļiem tu, Gomoras tauta!

¹¹„Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuj-i?“ —saka tas Kungs. „Man ir apnikuši jūsu aunu un baloto teļu dedzināmie upuji, man netīk jēru un āžu asinis.

¹²Kad jūs nākat rādīties manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt manus pagalmus?

¹³Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upupu, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gaņ krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas!

¹⁴Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami!

¹⁵Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un lai cik liels būtu ari jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.

¹⁶Mazgājieties, šķīstaitiēs, pārtrauciet savus ļaunos darbus manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt!

¹⁷Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājie-ties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni!“

¹⁸„Tad nāciet, turēsim tiesu!“ —saka tas Kungs. „Kaut jūsu grēki ari būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie ari būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.

¹⁹Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību.

²⁰Bet ja jūs pretosities un nepa-klausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo tā Kunga mute to runājusi!“

²¹Kā gan tik uzticīga pilsēta kļuvusi par netikli, Ciān, tā bija agrāk pilna taisnības! Tur mājoja patiesība, bet tagad slepkavas!

²²Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem, tavs vīns ir atšķaidīts ar ūdeni.

²³Tavi pārvaldoņi ir atkritēji un zagļu biedri, tie pieņem dāvanas un dzenas pēc kukuļiem; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā.

²⁴Tādēļ saka tas Visaugstākais, tas Kungs Cebaots, Israēla Varenais: „Es remdēšu savas dusmas savu pretinieku ciešanās un savu atriebību izgāzīšu pār saviem ienaidniekiem!

²⁵Es vērsīšu savu roku pret tevi un tīrīšu tavus sārņus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts.

²⁶Un Es tev došu atkal tiesnešus kā citkārt un padomdevējus kā sākumā. Tad tevi sauks atkal par taisnības pili, par dievbijīgo pilsētu.“

²⁷Ciāna tiks izglābta caur tiesu, un tie, kas tajā atgriežas, caur savu taisnīgumu.

²⁸Bet atkritēji un grēcinieki tiks iznīcināti visi kopā; kas no tā Kunga atkāpjas, aizies bojā!

²⁹Viņi paliks kaunā to ozolu dēļ, par kubiem jums prieks, un nosarks to dārzu dēļ, kas jums tik mīļi!

³⁰Jo jūs būsit kā ozols, kuļra lapas savītušas, kā dārzs, kam nav ūdens!

³¹Pat varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, tie sadegs kopā, un dzēsēja nebūs!