Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JESAJAS 22 Bible Online

JESAJAS 22 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JESAJAS 22

¹Izsacījums par parādību jeb atklāsmes ieleju. Kas tad ir noticis, ka jūs visi kāpjat uz jumta,

²Tu trokšņainā, kustības dārdu, ļaužu un nemiera pilnā, līksmā pilsēta? Tavi nokautie taču nav nedz no zobena, nedz ari cīņā krituši.

³Nē, bet visi tavi kara virsnieki bez izņēmuma ir aizbēguši, tie visi ļāvušies sagūstīt sevi, ienaidniekam nenoraidot uz viņiem no saviem stopiem nevienu bultu, visi tavi sapulcinātie kara pulki ir pēc tam saņemti gūstā, kaut viņi jau agrāk bija aizbēguši.

⁴Tādēļ es saku: „Novērsieties no manis! Man gauži jāraud! Nepūlieties mani iepriecināt šai tik smagā manu tautiešu posta brīdī, kad tik daudzi no viņiem dabūjuši galu!“

⁵Jo satraukuma, nomāktības un apjukuma diena nāk no tā Kunga Cebaota parādību ielejā, diena, kas satriec mūrus un liek atskanēt kalnā vaimanu saucieniem.

⁶Ēlāms, apjozis bultu maksti, nāk ar ratiem, vīriem un jātniekiem, un arī Kirs ir pacēlis vairogu.

⁷Tā pildījās tavas jaukās ielejas ar kara ratiem, un jātnieki pulcējās vārtu priekšā.

⁸Tad viņš noraisīja pārklāto aizsegu no Jūdas acīm, bet tās raudzījās tanī laikā pēc ieroču krājumiem meža namā,

⁹Un jūs skatījāt Dāvida pilsētas mūros plaisas, to bija daudz, un jūs krājāt lejas dīķa ūdeni.

¹⁰Jūs skaitījāt Jeruzālemes namus un noplēsāt ēkas, lai stiprinātu mūri.

¹¹Jūs izrakāt ūdens krātuvi starp abiem mūriem vecā dīķa ūdeņiem. Bet jūs neprasījāt, kas to tā izkārtojis, un nerūpējāties par to, kas to jau sen tā bija lēmis.

¹²Gan Dievs tas Kungs Cebaots jūs stingri aicināja tatn laikā raudāt un sērot, apcirpt matus un apvilkt sēru drēbes,

¹³Bet redzi: valdīja prieks un līksmība, notika vēršu un avju kaušana, gaļas ēšana un vīna dzeršana: „Ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst!“

¹⁴Tādēļ tas Kungs Cebaots vairākkārt ir darījis zināmu manām ausīm. „Tiešām, šis noziegums jums netiks piedots, kamēr jūs mirsit!“ To sacījis Dievs tas Kungs Cebaots.

¹⁵Tā sacīja Dievs tas Kungs Cebaots: „Ej pie šī pārvaldnieka, pie Sebnas, kas iecelts par pils priekšnieku, un saki tam:

¹⁶„Kas tevi šeit saista, ka tu esi sev izveidojis šeit kapa vietu un izcirtis kapu klintī, augšā sev izgrebdams miera mājokli?“

¹⁷Bet zini: tas Kungs tevi ar sparu aizsviedis tālu projām, Viņš tevi, tu varoni, sagrābs ar varu.

¹⁸Viņš tevi satīs kamolā un aizritinās kā rituli lielā plašā zemē, tur tu nomirsi, un tur paliks tavi godības rati, —tu, negods sava kunga namam!

¹⁹Es tevi padzīšu no tavas vietas, un viņš tevi atcels no tava amata!

²⁰Un tad notiks tanī dienā, ka Es aicināšu savu kalpu Ēljakīmu, Hilkijas dēlu.

²¹Es viņu apģērbšu ar tavu amata tērpu un apjozīšu ar tavu jostu un nodošu tavu amatu viņa rokā, lai viņš top par tēvu Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūdas namam.

²²Un Es likšu Dāvida nama atslēgu uz viņa pleciem, ka viņš atvērs, un neviens neaizvērs, un ka viņš aizslēgs, un neviens neatslēgs.

²³Un Es iedzīšu viņu kā vadzi stiprā vietā, un viņš būs par goda krēslu savam tēva namam.

²⁴Bet kad uz viņu balstīsies visa viņa dzimtas godība, dzimtas jaunās atvases un dzinumi, visi sīkie trauki, bļodas un krūzes, —

²⁵„Tani dienā“, —saka tas Kungs Cebaots, —„tas vadzis, kas bija iesists stiprā vietā, lūzīs un kritīs, un kas uz tā balstījās, aizies bojā,“ —jo tā teica tas Kungs.