Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JESAJAS 26 Bible Online

JESAJAS 26 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JESAJAS 26

¹Tanī dienā dziedās šo dziesmu Jūdas zemē: „Mums ir stipra pilsēta; aizsardzībai tai Dieva izveidots ir tās mūris un ārējais valnis.

²Atveriet vārtus, lai ieiet taisna tauta, kas tur ticību!

³Kam stipra ticība, tam Tu dodi mieru, tiešām—mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!

⁴Paļaujieties uz to Kungu vienmēr, jo Dievs tas Kungs jums ir mūžīga klints!

⁵Jo Viņš pazemojis tos, kas lepnībā dzīvoja, lepno pilsētu, to Viņš nogāzis pie zemes pīšļos.

⁶To samin ar saviem soļiem vienkāršu nabagu ļaužu kājas.“

⁷Taisnā ceļš ir līdzens, Tu līdzini un dari taisnu taisnā teku.

⁸Ari tavu tiesu ceļā mēs gaidām, Kungs, uz Tevi; pēc Tevis ilgojas mums dvēsele.

⁹Mana dvēsele meklē Tevi arī naktī, mans gars ilgojas pēc Tevis; kad Tu sodi pasauli, tad tās iedzīvotāji mācās taisnību.

¹⁰Bet kad bezdievim notiek žēlastība, viņš nemācās taisnīgi un godīgi dzīvot; zemē, kur valda goda prāts, viņš paliek bezdievis un neredz tā Kunga godību.

¹¹Tava roka, Kungs, ir pacelta, bet viņi to neredz; parādi, tos apkaunodams, ka Tu rūpējies par savu tautu! Tavs pret ienaidniekiem vērstais dusmu uguns karstums lai tos aprij!

¹²Kungs, Tu mums dosi mieru, jo Tu mums esi visus mūsu darbus pašķīris.

¹³Kungs, mūsu Dievs, bez Tevis vēl citi kungi ir valdījuši pār mums, bet mēs slavējam Tevi, tavu vārdu.

¹⁴Nedzīvie vairs netaps dzīvi, mirušie vairs necelsies, tādēļ jau Tu viņus arī piemeklēji, iznicināji un izdeldēji viņu piemiņu.

¹⁵Un taču Tu arī vairoji, Kungs, tautu, Tu tai liki pieaugt; Tu parādīji savu godību, Tu paplašināji zemes robe-žas.

¹⁶Bēdās viņi Tevi, Kungs, meklēja; kad Tu viņus piemeklēji, viņi skaitīja steidzīgi lūgšanas.

¹⁷Kā dzemdētāja, kad tai pienāk viņas stunda, mokās un brēc savās sāpēs, tā mums, Kungs, gāja tava vaiga priekšā, —

¹⁸Mēs bijām kā dzemdētājas, mēs mocījāmies sāpēs, bet mēs dzemdējām tikai vēju; zemei mēs nevarējām palīdzēt, nepiedzima arī jauni zemes iedzīvotāji.

¹⁹Vai tavi mirušie dzīvos, ari manējo mirušās miesas? Jā, tie celsies augšā! Mostieties un gavilējiet jūs, kas dusat pīšļos! Jo tava rasa ir kā zaļojoša lauka rasa; zeme mirušos atkal atdos dienas gaismai.

²⁰Ej, mana tauta, savās mītnēs un aizslēdz savas durvis aiz sevis, —paslēpies mazu brīdi, kamēr pāries dusmas!

²¹Jo tas Kungs drīzi izies no sava mājokļa, lai sodītu zemes iedzīvotājus viņu grēku dēļ. Tad būs redzamas zemē izlietās asinis, un tā vairs neaizsegs tos nokautos, kas tajā aprakti.