Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JESAJAS 28 Bible Online

JESAJAS 28 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JESAJAS 28

¹Lāsts Ēfraima dzērāju lepnajam valdinieku vainagam un vīstošam puķu vainagam vīna apreibināto galvā treknā ielejā!

²Tam Kungam jau ir kāds pie rokas, stiprs un varens: kā krusas negaiss, kā graujoša vētra un kā briesmīga lietus gāze ar ūdens straumēm Viņš tos nogāzīs pie zemes.

³Zem kājām samīs Efraima dzērāju lepno vainagu,

⁴Un viņa mirdzošā skaistuma vīstošajam ziedu klājam treknās ielejas zemes virsotnē klāsies tā kā agrīnai vīģei ražas ievākšanas priekšlaikā: līdz kā to kāds ierauga, tūdaļ viņš ņem to un apēd.

⁵Tanī laikā būs tas Kungs Cebaots savas tautas atlikumam par skaistu vainagu un par krāšņu pieres greznuma sloksni;

⁶Viņš iedvesīs taisnības garu tiem, kas sēd tiesas amatos, un stiprumu tiem, kas no vārtiem atsit ienaidnieku uzbrukumu.

⁷Bet ari viņi grīļojas, vīna piedzēruši un stipra dzēriena apdullināti; priesteri un pravieši, kas vīna un stipra dzēriena apreibināti, kaut ko muld, pravietodami un tiesu spriezdami!

⁸Patiesi, visi galdi apspļauti un pilni netīrumu!

⁹Kam tad tāds spēks iedvest kam kādu atziņu, kam mācīs saprašanu? Taču ne tikko kā no piena atradinātiem, no mātes krūts atšķirtiem bērniem?

¹⁰Jo tur tiek teikts: „Dari tu to, tu atkal to, rīkojies vienreiz tā, otrreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!“

¹¹Tiešām, ar ļaužu starpniecību, kam pinas lūpas un kas šļupst ar svešādu mēli, Viņš runās uz šo tautu,

¹²Viņš, kas tiem sacījis: „Šeit ir dusas vieta! Dodiet atdusu piekusušiem; šeit ir miera vieta!“ —Bet tie to negribēja dzirdēt.

¹³Tādēļ atskanēs uz tiem šis vārds kā tā Kunga vārds: „Dari tu to, tu atkal to, rīkojies šoreiz tā, citreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!“ —Lai viņi ietu un pakristu augšpēdu, tiktu satriekti vai sapītos un kristu gūstā.

¹⁴Tādēļ klausaities tā Kunga vārdu, zabotājies un pļāpātāji, jūs, kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē.

¹⁵Jo jūs taču sacījāt: „Mēs slēdzām derību ar nāvi un līgumu ar elli; kad pāri mums nāks plūdu briesmas ar savām bangām, tās mūs neskars: meli taču ir mūsu patvērums, un viltus ir mūsu apsega.“ —

¹⁶Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā!

¹⁷Es padarīšu tiesības par lietu mērauklu un taisnīgumu par atsvaru; krusa aizraus melu aizsargu pārklāju, un ūdensplūdi aizskalos viņu paslēptuvi.“

¹⁸Tad jūsu derība ar nāvi zaudēs spēku, un jūsu līgums ar elli vairs nepa-stāvēs. Kad soda briesmas nāks ar savām bangām, tās jūs satrieks.

¹⁹Kad vien tās ies jums pāri, tās jūs skars un jums uzbruks: tās nāks ik rītus, dienā un naktī. Tīrās šausmās tad būs sajust piepildāmies atklāsmi, sajust, kādās šausmās īstenībā izpaužas pravietiskā pamācība.

²⁰Gulta ir par īsu, lai varētu tajā izstiepties, sega ir par šauru, lai varētu tajā ietīties.

²¹Jo tas Kungs celsies kā pie Peracima kalna, Viņš iedegsies un trīcēs dusmās kā Gibeona ielejā, lai izpildītu savu nodomu, savu neparasto nodomu, lai padarītu savu darbu, savu savādo darbu.

²²Rimstiet, paļātāji, lai jūsu važas netop savilktas vēl ciešāk, jo es dzirdēju no tā Kunga Cebaota, ka iznīcināšana nolemta uz visas zemes.

²³Esiet modrigi un klausaities manu balsi, uzklausait un ņemiet vērā, ko es saku!

²⁴Vai tad zemkopis vienmēr aŗ savu tīrumu sēšanai, to vienmēr vago un ecē?

²⁵Vai nav tā? Kad arumi ir nolī-dzināti, viņš taču kaisa dilles un dēstī ķimenes un sēj kviešus rindās un miežus norādītā vietā un gar malu vēl ko citu.

²⁶Tā viņam Dievs ir ierādījis, ka tas tā pareizi, un viņu pamācījis.

²⁷Dilles taču nekuļ ar kuļamo veltni nedz ķimenes ar kuļamo ratu, bet dilles kuļ ar spriguli un ķimenes izsit ar kulstīklu.

²⁸Labības graudu kuļot, to taču nesamaļ, to nekuļ bez pārtraukuma; kad pār to veļas kuļamo ratu riteņi un zirgi tam iet pāri, to tomēr nesamaļ.

²⁹Ari tas nāk no tā Kunga Cebaota, —brīnišķs Viņš padomā un liels gudrībā!