Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JESAJAS 3 Bible Online

JESAJAS 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JESAJAS 3

¹Tad nu ziniet, —Visuaugstais, tas Kungs Cebaots, atraus Jeruzalemei un Jūdai katru atbalstu un palīdzību, —palīdzību ar maizi un ūdeni,

²Atņems varoņus un karavīrus, tiesnešus un praviešus, zīlniekus un vecajus,

³Virsniekus, cienījamus vīrus un padomniekus, dažādu mākslu pratējus un vainu apvārdotājus.

⁴Zēnus Es viņiem došu par virsniekiem, un vieglprātīgi neprašas valdīs pār tiem.

⁵Tauta būs apspiesta, cits citam māksies virsū, katrs savam tuvākam; zēns uzstāsies pret sirmgalvi un palaidnis pret cienības pilno.

⁶Ja tad nu kāds savu brāli pierunās, sava tēva namā sacīdams: „Tev ir vēl mētelis, tev jābūt mūsu priekšniekam, un šī drupu kaudze lai paliek tavā pārvaldībā!“

⁷Tad viņš tam tanī pat dienā atbildēs un sacīs: „Nē, es negribu būt brūču dziedinātājs, man mājās nav ne maizes, ne drēbju. Neceliet mani par tautas atbildīgo galvu, par tautas galveno vadoni!“

⁸Jo Jeruzāleme brūk kopā, un Jūda kritīs, tādēļ ka viņu mēle un darbi ir pret to Kungu, lai kaitinātu Viņa cildenuma pilnās acis.

⁹Viņu nekautrīgā sejas izteiksme un viņu nostāja liecina pret viņiem, par saviem grēkiem tie runā atklāti, kā citkārt sodomieši, un tos neslēpj. Bēdas viņu dvēselēm, jo viņi paši sev dara ļaunu!

¹⁰Lieciniet par taisno, ka viņam labi klāsies, jo viņš baudīs sava darba augļus.

¹¹Bet bēdas bezdievim! Jo viņam labi nebūs: viņam atmaksās pēc viņa roku darba.

¹²Ak mana tauta! Tās vadoņi ir bērni, un sievietes valda pār viņu. Ak mana tauta! Tavi vadoņi ir tavi maldi-nātāji, viņi padara neejamu to ceļu, pa kuru tev jāstaigā.

¹³Tas Kungs ceļas, lai darītu zināmu savu sūdzību, lai spriestu tiesu pār tautām.

¹⁴Tas Kungs nāk tiesāt savas tautas vecajus un priekšniekus: „Jūs tur, jūs esat noganījuši un nopostījuši vīna dārzu! Nabagiem nolaupītā manta ir jūsu namos!

¹⁵Kā jūs uzdrošināties postīt manu tautu un nežēlīgi mīt dubļos nabagu ļaužu cilvēcisko cieņu?“ —tā saka tas Kungs Cebaots.

¹⁶Tad vēl tas Kungs saka: Tādēļ ka Ciānas meitas ir kļuvušas uzpūtīgas un lepnas, staigā ar paceltu galvu un izkrāšļotu seju, raida visapkārt nekautrī-gus skatus un tipina sīkiem solīšiem, priecādamās par savu dārgo kurpju greznajām sprādzēm un skandinādamas ar to važiņām un sīciņiem zvārgulīšiem,

¹⁷Tad tas Visuvarenais Kungs padarīs Ciānas meitām galvu pliku, un tas Kungs atsegs viņu kaunumu.

¹⁸Tanī dienā tas Kungs atņems viņām viņu rotas: kāju sprādzītes, pieres saites un pusmēnešus,

¹⁹Auskarus, rokas sprādzes un plīvurus,

²⁰Galvas segas, kāju un kurpju važiņas, arī skaistās jostas, smaržas trauciņus un amuletus,

²¹Roku gredzenus un deguna sloksnītes,

²²Svētku tērpus un mēteļus, sagšainos lakatus un somiņas,

²³Rokas spoguļus un dārgos kreklus, cepures un apmetņus.

²⁴Tad būs smalko smaržu vietā puvuma smaka un jostas vietā virves gals, matu sprogu vietā plika galva, svētku rotas vietā maisa apvalks, skaistuma vietā kauna traips!

²⁵Tavi izcilie tūri kritīs no zobena un tavs kārtējais kajraspēks vispārējā kaujā.

²⁶Un Ciānas pilsētas vārti čikstēs un skums, un tā iztukšota sēdēs pie zemes.