Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA TREŠĀ MOZUS 21 Bible Online

TREŠĀ MOZUS 21 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

TREŠĀ MOZUS 21

¹Un tas Kungs sacīja Mozum: „Runā ar priesteriem, Ārona dēliem, un saki tiem: Lai ne pie viena mirušā neviens priesteris savā tautā nepaliek nešķists,

²Kā tik vien pie sava asmsrada mirstīgās miesas: pie savas mātes, sava tēva, sava dēla, savas meitas vai sava brāļa

³Un pie savas māsas, kas vēl ir jaunava un dzīvo viņa tuvumā, un tai vēl nav bijis vīra, —pie tām viņš drīkst palikt nešķists.

⁴Bet kas kļuvis nešķīsts, nevar palikt valdnieks pār savu tautu.

⁵Uz savas galvas viņiem nebūs izcirpt kailu pakausi, nedz nodzīt savas bārdas malas, nedz iegriezt kādus zīmējumus savā miesā mirušo piemiņai.

⁶Viņiem jābūt svētiem savam Dievam, un tie nedrīkst sava Dieva vārdu sagandēt, jo viņi ir tie, kas upurē tā Kunga uguns upurus, viņi kā upuri Dievam atnes maizi; tāpēc viņiem būs būt svētiem.

⁷Netikli vai piesmietu tiem nebūs apņemt, arī sievu, kas sava vīra atstādināta, viņiem nebūs ņemt, jo viņš ir savam Dievam svēts.

⁸Tāpēc turi to par svētu, jo viņš ir tas, kas upurē tava Dieva maizi; viņš lai tev ir svēts, jo Es esmu svēts, Es tas Kungs, kas liek jums būt svētiem.

⁹Un ja kāda priestera meita piekopj netiklību, tad tā sagāna sava tēva svētumu; to būs ar uguni sadedzināt!

¹⁰Bet augstajam priesterim savu brāļu starpā, kura galva ir svaidīta ar svaidāmo eļļu un kas ticis svaidīts, un iesvētīts, un apģērbts ar svētām drēbēm, tas lai audzē brīvi uz savas galvas matus, un viņš lai nesaplēš savas drēbes.

¹¹Viņš lai neiet ne pie viena miroņa: ne pie sava tēva, ne pie savas mātes tas nedrīkst kļūt nešķīsts.

¹²No svētnīcas tas lai neiziet, ka viņš nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo īpašas viņa Dieva svaidāmās eļļas svētība ir uz viņa galvas; —Es esmu tas Kungs.

¹³Lai viņš arī ņem sievu viņas jaunavībā.

¹⁴Atraitni vai atstādinātu sievu, piesmietu netikli, visas tādas lai viņš neņem; bet lai viņš ņem sev sievu vienīgi no savas tautas jaunavām,

¹⁵Ka viņš savus pēcnācējus savā tautā nesagāna, jo Es esmu tas Kungs, kas viņu dara svētu.“

¹⁶Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:

¹⁷„Saki Āronam, piekodinādams: Ja kādam no taviem pēcnācējiem viņu paaudzēs ir kaut kāda vaina, tad tāds lai netuvojas, lai pienestu savam Dievam upurim maizi,

¹⁸Jo cilvēks, kam vien kāda miesas vaina, lai man netuvojas—nedz akls, nedz klibs, nedz ar bojātu degunu, nedz arī kroplis,

¹⁹Nedz arī cilvēks, kam lauzta kāja vai lauzta roka,

²⁰Nedz tāds, kam ir kupris vai kas sevišķi izdilis, nedz tāds, kam balts plankums acu ābolā, nedz kam kraupis, nedz kāda ēģiptiešu ēde, nedz kam vaina dzimuma orgānos.

²¹Nevienam vīram no priestera Arona dzimuma, kam vien kāda vaina, nebūs nākt kā priesterim, lai nestu uguns upurus tā Kunga priekšā; un ja viņam ir vien kāda vaina, lai nenāk klāt, lai pienestu maizi kā upuri savam Dievam.

²²Bet sava Dieva maizi viņš var ēst, ir no tām vissvētākām, ir no tām svētām dāvanām.

²³Bet lai viņš tikai neiet pie priekškara, uņ pie altāra lai tas nepiestājas, tāpēc ka viņam ir vaina, lai tas nesagāna manu svētnīcu; —jo Es esmu tas Kungs, kas dara tos svētus.“

²⁴Un Mozus to piekodināja Aronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem.