Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA TREŠĀ MOZUS 24 Bible Online

TREŠĀ MOZUS 24 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

TREŠĀ MOZUS 24

¹Un tas Kungs sacīja Mozum arī šo, teikdams:

²„Pavēli Israēla bērniem, lai viņi arī tev atnes tīru piestā sagrūstu olīvu eļļu lukturim, ka tu pastāvīgi varētu turēt degošas tā spuldzītes.

³Ārpus priekškara priekš šķirsta ar bauslības likumiem, saiešanas teltī, Arons lai tur to pastāvīgi kārtībā savestu, no rīta līdz vakaram tā Kunga priekšā degošu; tāds lai ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm.

⁴Uz tīrā zelta luktura viņam jāiededzina mazās eļļas spuldzītes tā Kunga priekšā.

⁵Un tev būs ņemt smalkos kviešu miltus, un no dem cep divpadsmit raušus; divas desmitdaļas ēfas miltu lai iet uz katru rausi.

⁶Un de tev jānoliek divās rindās, pa seši katrā rindā, uz dra zelta galda tā Kunga priekšā.

⁷Un tad tev jāliek pāri katrai rindai par tīru atzīts vīrāks, kas lai noderētu kā smaržu piedeva maizei par uguns upuri tam Kungam.

⁸Ik sabata dienā tas ir kārtojams Israēla bērniem kā nepārtraukti tā Kunga priekšā nests zieds par mūžīgu derību.

⁹Šīs maizes pienākas Āronam un viņa dēliem, un tiem tās būs ēst svētā vietā, jo kā kaut kas augstākā mērā svēts no tā Kunga uguns upuriem šīs maizes tiek piešķirtas viņiem kā ar mūžīgu likumu noteikta deva.“

¹⁰Un te kādas Israēla sievietes dēls, kas bija ēģiptiešu tēva dzemdināts, iznāca Israēla bērnu vidū, un Israēla sievietes dēls uzsāka nometnē ķildoties ar kādu israēlieti.

¹¹Un Israēla sievietes dēls zaimoja tā Kunga vārdu un izteica lāstu. Tādēļ to atveda pie Mozus, un viņa mātes vārds bija Selomīte, Dibrija meita, no Dana cilts.

¹²Un viņu ielika cietumā, kamēr tie gaidīja nepārprotamu lēmumu no tā Kunga mutes.

¹³Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:

¹⁴„Izved lādētāju ārpus nometnes, un visiem, kas to ir dzirdējuši, ir jāliek savas rokas uz viņa galvas, un tad lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem.

¹⁵Bet Israēla bērniem tu saki, teikdams: Ikvienam, kas lād savu Dievu, tam jānes savs grēks.

¹⁶Un kas zaimo tā Kunga vārdu, tam mirtin ir jāmirst, tas visai draudzei mestin ir jānomētā ar akmeņiem, vai viņš ir svešinieks, vai iedzimtais; kas vien zaimo tā Kunga vārdu, tam būs mirt. —

¹⁷Un ja kas kādu cilvēku nosit, tam mirtin ir jāmirst.

¹⁸Bet ja kas kādu lopu nosit, tad tam ir jāizlīgst, dodot dzīvību pret dzīvību.

¹⁹Un ja kas ievaino savu tuvāku, tad lai tam atdara tāpat, kā viņš ir darījis:

²⁰Lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, un kādu vainu viņš ir nodarījis cilvēkam, tāpat lai viņam top atdarīts.

²¹Kas lopu nosit, lopa nāvi var izpirkt, bet kas nosit cilvēku, tam ir jāmirst.

²²Lai pie jums ir vienāds taisns likums kā svešiniekam, tā zemes iedzimtajam, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!“

²³Un kad Mozus šos vārdus pasludināja Israēla bēmienij tad tie lādētāju izveda ārpus nometnes un to nomētāja ar akmeņiem; Israēla bērni izpildīja to, ko tas Kungs Mozum bija pavēlējis.