Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JEREMIJAS 10 Bible Online

JEREMIJAS 10 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JEREMIJAS 10

¹Klausaities to vārdu, ko tas Kungs jums liek sludināt, Israēla nama ļaudis!

²Tā saka tas Kungs: „Nepieradiniet sevi pagānu tautu dzīves veidam, neļaujiet iebiedēt sevi debess zīmēm, kā pagāni tās bīstas!

³Jo pagānu tautu elka dievu iestādījumi un svinīga kalpošana tiem ir tikai tukši nieki: elks pats jau ir tikai mežā cirsts koka gabals, tas ir lietpratēja rokas ar cirvi un grebli izveidots koka darinājums.

⁴Viņš to izgrezno ar sudrabu un zeltu, piestiprina ar naglām, tās iesizdams ar kaukli (āmuru), lai tas nešķobās.

⁵Tie ir kā putnu biedēkļi sakņu dārzā, tie nerunā, tie jānes rokās, jo tie paši nestaigā. Nebīstaities no tiem, jo tie nevar kaitēt, bet arī ko labu darīt nav viņu varā.“

⁶Bet neviena nav tāda kā Tu, ak Kungs! Tu esi liels, un liels ir tavs vārds ar savu spēku!

⁷Kas Tevi lai nebītos, Tu tautu ķēniņš? Tiešām, tas Tev nākas, jo starp visiem pagānu tautu gudrajiem visās viņu valstīs nav neviena tāda kā Tu.

⁸Tie visi kopā ir negudri un nezinīgi; visa elku gudrība ir—koka gabals.

⁹Plāni izkalta sudraba plāksne no Taršišas un zelts no Ufasas, viss kopā koktēlnieka un zeltkaļa darbs; zilā un sarkanā purpura tērpā visi šie veidojumi ir veiklu sava aroda pratēju darināti.

¹⁰Bet tas Kungs ir patiesi Dievs, Viņš ir dzīvais Dievs un mūžīgais ķēniņš, zeme dreb no Viņa dusmām, ūn tautas nevar pastāvēt Viņa bardzībā.

¹¹Tā jums tiem būs sacīt: „Tiem dieviem, kas nav radījuši debesis un zemi, jāpazūd no zemes un šeit apakš debess!“

¹²Viņš tas Kungs radīja zemi ar savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar savu gudrību un izsprieda (izplēta) pār visu debesis ar savu atziņu.

¹³Kad pērkona dārdos atskan Viņa balss, kad Viņš ūdenim padebešos liek krākt un liek mākoņu segai no zemes galiem klāties visam pān, kad Viņš iededzina zibeņus lietum līstot un izlaiz vētru no tās apslēptām novietnēm,

¹⁴Kā sastindzis tad stāv katrs cilvēks izbrīnā, nevarēdams nekā no visa tā saprast. Un jākaunas tad ikvienam zeltkalim par savu darināto tēlu, jo tikai māns ir viņa izlietais elks, nekāda dzīvība nemīt tajā.

¹⁵Nekas cits kā tukšu un neprātīgu iedomu veidojumi ir tie, smieklīgi darinājumi; kad to soda diena būs pienākusi, tad viņiem ir gals.

¹⁶Bet ne tāda ir Jēkaba mantojuma daļa; nē, Viņš ir visu liem radītājs, un Israēls ir Viņa mantojuma cilts: Tas Kungs Cebaots ir Viņa vārds.

¹⁷Savāc savu mantas nastu kopā, Ciānas meita, no visas zemes, tu, kas sēdi aplenkuma grūtībās.

¹⁸Jo tā saka tas Kungs: „Es izmetīšu šoreiz iedzīvotājus laukā no zemes un tos nolikšu smagā stāvoklī, lai tie nāk pie atzīšanas!“

¹⁹—„Bēdas man manas nelaimes dēļ! Sitiens, kas mani ķēris, ir smags! Bet es saku: Tās ir manas ciešanas, man tās jānes!

²⁰Mana telts ir sagrauta, visas telts saites sarautas. Mani bērni mani atstājuši, to vairs man nav; nav neviena, kas turpmāk uzceltu manu telti un pārklātu to ar telts segu!

²¹Jo mani gani ir bijuši apmāti un nav meklējuši to Kungu, tādēļ tiem nebija panākumu, un viss viņu ganāmais pulks ir izklīdis.“ —

²²Klau! Kas dzirdams? Redzi, tuvojas liela dunoņa no ziemeļu zemes, lai izpostītu Jūdas pilsētas, padarītu tās par mitekli tuksneša zvēriem!

²³Es zinu, Kungs, ka cilvēka liktenis nestāv viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.

²⁴Pārmāci mani, Kungs, bet ar žēlastību un ne savā bardzībā, ka Tu mani galīgi neiznīcini!

²⁵Izlej savas dusmas pār pagānu tautām, kas Tevi nepazīst, un pār tām ciltīm, kas nepiesauc tavu vārdu! Jo tie Jēkabu aprijuši, viņu galīgi apēduši un viņa druvas nopostījuši!