Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JEREMIJAS 15 Bible Online

JEREMIJAS 15 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JEREMIJAS 15

¹Tomēr tas Kungs man sacīja. „Jebšu arī Mozus un Samuēls nostātos manā priekšā, mana sirds nepiegrieztos šai tautai. Raidi tos projām no mana vaiga, lai tie iet!

²Un kad tie tev jautās: Kurp mums jāiet? tad atbildi tiem: Tā saka tas Kungs: Kas nāvei nolemts, lai iet nāvē! Kas zobenam lemts, lai krīt zobenam! Kas badam lemts, lai cieš badu! Kas cietumam lemts, lai iet cietumā!

³Jo Es tos piemeklēšu ar četrējādiem iznīcību veidiem“, —saka tas Kungs: „Ar zobenu nokautiem, suņu saplosītiem, putnu apakš debess un zvēru laukā aprītiem un iznīcinātiem tapt,

⁴Un Es tos pārvērtīšu par biedinātāju paraugu visām pasaules valstīm un nodošu tos tām izmantošanai Jūdas ķēniņa Hiskijas dēla Manases dēļ par to, ko viņš Jeruzālemē darījis.“

⁵Ak, kas gan tev rādīs līdzjūtību, Jeruzāleme! Un kas tevi žēlos, un kas nāks pie tevis apjautāties, kā tev labi klājas?

⁶„Tu pati esi Mani atstājusi,“ —saka tas Kungs, —„un Man pagriezusi muguru; tādēļ Es pacēlu savu roku pret tevi un tevi satriecu, Man ir apnicis bezgalīgi par tevi apžēloiies!

⁷Tādēļ Es tos izvētīju ar vētekli pa zemes vārtiem, atņēmu bērnus savai tautai un to satriecu, bet tie tomēr nenovērsās no saviem ļaunajiem ceļiem!

⁸Viņu atraitņu ir vairāk nekā smilšu jūrmalā. Es uzsūtīšu viņu jaunekļu mātēm dienas vidū žņaudzējus, Es iedvesīšu tām piepeši bailes un briesmu sajūtu.

⁹Māte, kas dzemdējusi septiņus dēlus, aiziet bojā sērās un izlaiž savu garu. Tās saule norietējusi vēl dienas laikā. Tā bija pārsteigta un apkaunota. Un kas no tiem vēl atlicis, tos Es nodošu zobena varā, viņiem no ienaidniekiem bēgot!“ —tā saka tas Kungs.

¹⁰Bēdas man, ka tu, māt, mani esi dzemdējusi viru ienaidam un nemieram visā pasaulē! Es neesmu nevienam naudu aizdevis, ne no viena es neesmu neko aizņēmies, un tomēr visimani lād!

¹¹Tas Kungs sacīja: „Tiešām, Es tev došu spēku labam darbam, tiešām, Es rīkošos tā, ka tavs ienaidnieks nelaimes un pārbaudījuma laikā griezīsies pie tevis un lūgs tevi!“

¹²Vai tad dzelzi var salauzt, ziemeļu dzelzi un vapu?

¹³Tavu īpašumu un tavas bagātības Es atdošu izlaupīšanai un izvazāšanai bez atlīdzības to tavu grēku dēļ, ko tu esi nodarījis visos savas zemes novados;

¹⁴Un Es tevi nodošu tavu ienaidnieku kalpībā tādā zemē, ko tu nepazīsti, jo manas bardzības uguns ir iedegusies pret jums un deg joprojām.

¹⁵Tu to pats zini, Kungs: piemini mani, aizstāvi mani un atriebies par mani maniem vajātājiem! Aiz lēnprātības pret tiem nenomāc mani! Tu zini, ka es Tevis dēļ ciešu nievas un paļas!

¹⁶Cik bieži man atskanēja tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc tava vārda, Kungs Dievs Cebaot!

¹⁷Es nekad neesmu sēdējis zobgaļu un pēlēju sabiedrībā, lai sevi uzjautrinātu; tavas rokas vadīts, es sēdēju vientulībā, jo Tu mani pildīji ar nepatiku.

¹⁸Kādēļ manas sāpes ir bez gala, un mana brūce tik dziļa, ka tā nav dziedināma? Vai tad Tu gribi man būt kā maldinātājs strauts, kā ūdens plūdums, uz ko nevar paļauties?

¹⁹Tādēļ tas Kungs man sacīja tā: „Ja tu piegriezīsies Man, tad Es tevi paturēšu pie sevis, lai tu Man no jauna drīkstētu kalpot; ja tu par sevi liksi dzirdēt tikai cildeno un ne ikdienišķo, tad tu būsi atkal kā mana mute. Lai tie tad griežas pie tevis, un ne tu pie viņiem.

²⁰Tad Es tevi darīšu pret šo tautu par augsti uzceltu un stipru vajra mūri, ka tie, ja tie tev uzbruktu, tevi nepārspēs, jo Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu, tevi glābtu un tev piešķirtu uzvaru“, —tā saka tas Kungs. —

²¹„Es tevi glābšu no ļauno rokas un tevi atsvabināšu no varmāku dūres!“