Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JEREMIJAS 17 Bible Online

JEREMIJAS 17 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JEREMIJAS 17

¹Jūdas grēki ir uzrakstīti ar dzelzs rakstīklu un ierakstīti ar dimanta smaili viņu sirds plāksnēs un uz viņu altāru ragiem.

²Un kā savus bērnus viņi piemin savus altārus un Ašēras tēlus zem zaļajiem kupli salapojušiem kokiem augstajos pakalnos.

³„Savu kalnu lauku klajumā, tavu īpašumu un visu tavu mantu un bagātības Es atstāju izlaupīšanai, ari tavus elku kalnus to grēku dēļ, kas nodarīti visos tava apgabala novados.

⁴Tā tu pazaudēsi savas vainas dēļ savu mantojuma tiesu, ko Es tev biju novēlējis, un Es tevi nodošu tavu ienaidnieku rīcībā par kalpu tādā zemē, ko tu nepazīsti! Jūs iededzinājāt manā garā manas bardzības uguni, kas degs mūžīgi.“

⁵Tā saka tas Kungs: „Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kujra sirds atkāpjas no tā Kunga!

⁶Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša smilšu sloksnēs, neviesmīlīgā klajuma sālainajā zemē.

⁷Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz to Kungu un kufa cerība ir tas Kungs!

⁸Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens, un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus.“

⁹Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?

¹⁰„Es, tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna.“

¹¹Kā irbe, kas perē olas, ko tā pati nav dējusi, tā ir tāds cilvēks, kas sakrāj mantu, bet netaisnā ceļā. Pašā dzīves vidū viņam tā jāatstāj, un beigās viņš stāv kā plānprātiņš.

¹²Tu godības tronis, augsts no paša sākuma, mūsu svētuma vieta!

¹³Tu Israēla cerība, ak Kungs! —Visi, kas Tevi atstāj, paliks kaunā! Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie atstājuši to Kungu, dzīvības ūdens avotu.

¹⁴Dziedini mani, ak Kungs! —Tad es būšu izdziedināts; palīdzi man, tad ir palīdzēts! Jo Tu esi mana slava.

¹⁵Redzi, viņi saka: „Kur tad ir tā Kunga draudu vārds? Lai tas taču piepildītos!“

¹⁶Es neesmu liedzies veikt gana pienākumus tavā uzdevumā; es nelaimes dienu neesmu vēlējies, to Tu zini! Kas nāca no manas mutes, tas ir atklāts tavā priekšā.

¹⁷Novērs man briesmas, neatstāj mani pavisam bez cerībām, Tu esi mans patvērums ļaunā dienā!

¹⁸Lai mani vajātāji paliek kaunā, bet ne es! Lai tie krīt izmisumā, bet ne es! Lai nāk pār tiem nelaimes diena un satriec tos ar divkāršu postu un iznīcību!

¹⁹Tas Kungs tā man sacīja: „Ej un nostājies ta sauktajos tautas dēlu vārtos, pa kupem iziet un ieiet Jūdas ķēniņi, un visos pārējos Jeruzālemes vārtos.

²⁰Un saki tiem: Klausaities tā Kunga vārdu, jūs Jūdas ķēniņi un visi jūdieši un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, kas ieejat pa šiem vārtiem!

²¹Tas Kungs tā sacīja: Sargaities savas dvēseles dēļ sabatā nest kādu nastu un to ienest pa Jeruzālemes vārtiem!

²²Nenesiet ārā nastas arī no saviem namiem sabatā un nedariet vispārīgi nekādu darbu sabatā, bet svētījiet svēto dienu, kā Es pavēlēju jūsu tēviem!

²³Bet tie Mani neklausīja un neatdarīja savas ausis, tie bija nepakļāvīgi, neklausīja Mani un nepieņēma mācību.

²⁴Ja jūs Mani klausīsit“, —tā saka tas Kungs, —„un nenesīsit sabatā nastas pa šās pilsētas vārtiem, bet svētīsit svēto dienu, atturēdamies no visiem darbiem šinī dienā,

²⁵Tad ķēniņi un labieši, kas sēž Dāvida tronī, brauks iekšā pa šās pilsētas vārtiem ar ratiem un zirgiem, viņi un viņu dižvīri, Jūdas vīri ar Jeruzālemes iedzīvotājiem, un šī pilsēta būs mūžīgi apdzīvota.

²⁶Un nāks no Jūdas ciemiem un pilsētām, un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjamīna zemes, un no lejas novadiem, un no kalniem, un no dienvi-diem ļaudis un nesīs dedzināmos upurus, kaujamos un ēdamos upurus un smaržīgas kvēpināmās zāles un uzstāsies ar pateicības upufiem tā Kunga namā.

²⁷Bet ja jūs Mani neklausīsit, lai svēto dienu svētītu un nesīsit nastas sabatā un tās nesīsit iekšā pa Jeruzālemes vārtiem, tad Es iededzināšu uguni pilsētas vārtos, tā aprīs Jeruzālemes skaistos namus un neizdzisīs!“