Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JEREMIJAS 3 Bible Online

JEREMIJAS 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JEREMIJAS 3

¹Un Viņš turpināja: „Kad vīrs atlaiž savu sievu un tā iziet pie cita vīra, vai viņš var atkal to ņemt atpakaļ? Vai tāda zeme netiktu sagandēta? Bet tu esi netikla bijusi ar daudziem, taču atgriezies atkal pie Manis!“ —saka tas Kungs.

²„Pacel savas acis un raugies uz kailajām kalnu virsotnēm. Kur tu neesi tapusi apsmieta? Tu sēdēji viņu dēļ ceļmalā kā arabs tuksnesī un apgānīji zemi ar savu netiklību, izlaidību un ļaunprātību!

³Kaut gan Es tev aizturēju agro lietu un arī vēlais lietus nenolija, tu tomēr paturēji netiklas sievas cieto pieri un nesakaunējies.

⁴Jāatzīst, ka no šā laika tu Mani gan piesauci, sacīdama: Mans tēvs! Tu esi manas jaunības draugs!

⁵Vai tad Viņš vienmēr dusmosies, vai tad Viņa bardzība paliks mūžīgi? Redzi, tā tu runā, bet dari ļaunu, un tā tas paliek.“

⁶Tas Kungs sacīja tālāk uz mani ķēniņa Josijas dienās: „Vai tu redzēji, ko Israēls, šī neuzticīgā sieva, ir darījusi? Viņa kāpa visos augstajos kalnos, gāja zem visiem zaļajiem kokiem un nodevās tur netiklībai.

⁷Es gan domāju, ka viņa, to visu nodarījusi, atgriezīsies pie Manis, bet tā neatgriezās. Viņas neuzticīgā māsa Jūda to arī skaidri redzēja.

⁸Bet kaut gan tā redzēja, ka Es atlaidu neuzticīgo sievu Israēlu viņas netiklības dēļ un tai devu šķiršanās rakstu, Jūda, viņas neuzticīgā māsa, neņēma to pie sirds, bet gan gāja un tāpat nodevās netiklībai.

⁹Tā notika, ka viņa ar savu vieglprātīgo izvirtību padarīja zemi nešķīstu, jo viņa pārkāpa laulību ar akmeni un ar koku.

¹⁰Tomēr viņas neuzticīgā māsa, Jūda, nav pie Manis atgriezusies no visas sirds, bet tikai liekuļodama!“ —saka tas Kungs.

¹¹Tad tas Kungs man sacīja: „Atkritēja sieva Israēls ir mazāk noziedzīga nekā tās neuzticīgā māsa Jūda.

¹²Ej un sludini šos vārdus virzienā uz ziemeļiem un saki: Atgriezies, Israēl, tu atkritēja! —tā saka tas Kungs, —tad Es tevi vairs neuzlūkošu dusmās, jo Es esmu žēlīgs! —saka tas Kungs, Es negribu mūžīgi dusmot!

¹³Tikai atzīsti savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret to Kungu, savu Dievu, un šurpu turpu skraidījusi pie svešiem dieviem zem katra zaļa koka, bet manu balsi jūs neklausījāt! —saka tas Kungs.

¹⁴Atgriezieties, jūs atkritēji bērni! —tā saka tas Kungs, —jo jūs esat mans īpašums, un Es jūs atvedīšu Ciānā vienu no katras pilsētas un divi no katras cilts.

¹⁵Un Es jums došu ganus pēc mana prāta, kas jūs ganīs ar saprātu un gudrību.

¹⁶Kad jūs vairosities un piepildīsit zemi tanīs dienās, —saka tas Kungs, —tad vairs nesacīs: Redzi, tā Kunga derības šķirsts! —Un tas vairs nevienam nenāks prātā, un to arī vairs nepieminēs un nemeklēs un arī nekad vairs no jauna nedarinās.

¹⁷Tanī laikā sauks Jeruzālemi par tā Kunga troni, un tur saplūdīs visas pagānu tautas tā Kunga vārda dēļ un nestaigās vairs pēc savas ietiepīgās un ļaunās sirds domām.

¹⁸Tanīs dienās Jūdas nams ies kopā ar Israēla namu, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko Es jūsu tēviem devu par mantojumu.

¹⁹Es gan domāju, Es tevi pieņemšu dēla vietā un piešķiršu tev brīnišķīgu zemi, pašu vērtīgāko visas cilvēku pasaules īpašumu! Un Es domāju, ka jūs Mani sauksit par tēvu un no Manis neatkāpsities.

²⁰Bet vai! Kā sieva ir neuzticīga savam draugam, tā arī jūs Man esat bijuši neuzticīgi, Israēla nams!“ —saka tas Kungs.

²¹Klau! Kailajās kalnāju kauprēs sadzirdamas raudas, nemitīgas Israēla bērnu vaimanas un žēlabas, tāpēc ka tie staigājuši greizus ceļus un aizmirsuši to Kungu, savu Dievu.

²²„Atgriezieties, jūs atkritēji bērni! Es centīšos griezt jūsu atkrišanu atkal par labu!“ —„Jā! Patiesi, šeit mēs esam, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs.

²³Tiešām, tikai maldi ir trokšņainie svētki un kalpošana uz pakalniem un kalniem! Patiesi, tikai tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir Israēla pestīšana!

²⁴Kauna elka tēls ir aprijis jau kopš mūsu jaunības to, ko ieguvuši mūsu tēvi, —viņu avis un vēršus, viņu dēlus un meitas!

²⁵Mēs esam iegrimuši kaunā, un mūsu negods apsedz mūs! Jo mēs grēkojām pret to Kungu, mūsu Dievu, mēs paši un mūsu tēvi no savas jaunības līdz šai dienai un neklausījām tā Kunga, mūsu Dieva, balsi!“