Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JEREMIJAS 37 Bible Online

JEREMIJAS 37 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JEREMIJAS 37

¹Kad ķēniņš Cedekija, Josijas dēls, ko Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars bija iecēlis par ķēniņu Konjas, Jojakima dēla, vietā, valdīja Jūdas zemē,

²Tad neviens neuzklausīja tā Kunga vārdu—ne ķēniņš, ne viņa kalpi, ne zemes iedzīvotāji, ko tas Kungs runāja ar pravieša Jeremijas muti.

³Tad ķēniņš Cedekija sūtīja Juchalu, Šelemjas dēlu, un priesteri Cefanju, Maāsejas dēlu, pie pravieša Jeremijas un lika viņam sacīt: „Lūdz par mums to Kungu, mūsu Dievu!“

⁴Jeremija baudīja toreiz pilnīgu kustības brīvību tautas vidū, jo nebija vēl apcietināts.

⁵Faraona karaspēks toreiz bija ceļā no Ēģiptes, un kaldēji, kas aplenca Jeruzālemi, to izdzirduši, bija aizgājuši no Jeruzālemes projām.

⁶Tad ieskanējās tā Kunga vārds pravietim Jeremijam viņa garā un tam sacīja:

⁷„Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Paziņojiet Jūdas ķēniņam, kas jūs sūtījis pie Manis, lai Man jautātu: Redzi, faraona karaspēks, kas jums nāca palīgā, drīzi atgriezīsies atkal savā zemē Ēģiptē.

⁸Atgriezīsies atpakaļ arī kaldēji, lai aplenktu šo pilsētu; tie to ieņems un nodedzinās ar uguni.“

⁹Tā saka tas Kungs: „Nepievilieties domādami, ka kaldēji aizies no jums, jo tie neaizies.

¹⁰Nē, —kad jūs arī sakautu visu kaldēju kajraspēku, kas ar jums karo, un atliktu tikai daži ievainoti tūri, tie atspirgs atkal ikviens savā teltī, celsies un nodedzinās pilsētu!“

¹¹Un notika, ka kaldēju karaspēks atkāpās no Jeruzālemes bailēs no faraona karaspēka.

¹²Tad Jeremija atstāja Jeruzālemi, dodamies uz Benjamiņa zemi, lai tur ar saviem radiniekiem nokārtotu kādu mantojuma lietu.

¹³Kad viņš nonāca Benjamiņa vārtos, sardzē tur stāvēja virsnieks Jirija, Šelemjas dēls, tas bija Hananjas dēls; viņš aizturēja Jeremiju, tam pārmezdams: „Tu gribi pāriet pie kaldējiem!“

¹⁴Jeremija tam atbildēja: „Nav taisnība! Es negribu pāriet pie kaldējiem!“ —un nepiegrieza viņam vairs vērības. Bet Jirija apcietināja Jeremiju un veda to pie zemes varenajiem.

¹⁵Tie bija pret Jeremiju naidīgi noskaņoti, lika to pērt un likt ieslodzījumā valsts rakstveža Jonatāna namā, ko tie bija pārveidojuši par cietumu.

¹⁶Kad Jeremija bija ievietots ūdens piegādes celtnes visdziļākajā apakšzemes spraišļu telpā un bija tur pavadījis jau ilgāku laiku,

¹⁷Tad ķēniņš Cedekija sūtīja ļaudis un lika atvest Jeremiju un tam jautāja slepenībā savā pilī: „Vai ir kāds vārds bijis no tā Kunga?“ —Jeremija atbildēja: „Ir gan, un proti, ka tevi nodos Bābeles ķēniņa rokās.“

¹⁸Tad Jeremija sacīja ķēniņam Cedekijam: „Ko es esmu apgrēkojies pret tevi, pret taviem kalpiem un pret šo tautu, ka jūs mani likāt cietumā?

¹⁹Kur tad nu paliek jūsu pravieši, kufi jums sludināja, ka Bābeles ķēniņš nedošoties karā pret jums un pret šo zemi?

²⁰Un tagad—uzklausi jel mani, mans kungs un ķēniņ, un lai mana lūgšana atrod pie tevis dzirdīgas ausis: nesūti mani atpakaļ valsts rakstveža Jonatāna namā, lai man tur nav jāmirst!“

²¹Tad ķēniņš pavēlēja novietot Jeremiju pilssardzes pagalma cietumā un deva viņam katru dienu klaipu maizes no cepēju ielas, kamēr pilsētā maize izbei-dzās. Tā Jeremija palika pilssardzes pagalma cietumā.