Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JEREMIJAS 44 Bible Online

JEREMIJAS 44 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JEREMIJAS 44

¹Šis ir tas vārds, kas Jeremijam atklājās par visiem jūdiem, kūpi dzīvoja Ēģiptē Migdolā, Tachpanchesā, Nofā un Patrosas zemē; tas teica:

²„Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Jūs redzējāt visu to nelaimi, ko Es sūtīju Jeruzālemei un visām Jūdas pilsētām: redzi, tur tagad drupu kaudzes bez iedzīvotājiem

³Viņu bezdievības dēļ, ko tie darīja, lai Mani sarūgtinātu, upurēdami un kalpodami citiem dieviem, ko tie nepazina, ne tie, ne jūs, ne jūsu tēvi.

⁴Es gan nemitīgi sūtīju pie jums visus praviešus, manus kalpus, lai viņi agri un vēlu sludinātu: Nedariet jel tādu negantību, ko Es ienīstu!

⁵Bet tie Mani neklausīja un aizdarīja savas ausis nerādīdami, ka viņi atgrieztos no savas bezdievības un neupurētu vairs citiem dieviem.

⁶Tādēļ iedegās manas dusmas un mana bardzība un liesmoja Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, ka tās kļuva par kailām drupu kaudzēm un tuksnesi, kā tas vēl šodien redzams.

⁷Un nu“, —tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Kāpēc jūs darāt tādu lielu ļaunumu paši sev, ka aiziet bojā vīri un sievas, bērni un zīdaiņi no Jūdas vidus un nekā vairs no jums nepaliek?

⁸Jūs Mani kaitināt ar saviem darbiem, upurēdami citiem dieviem Ēģiptē, kurp jūs aizgājāt mājot svešumā; tur jūs aizejat bojā un paliekat par lāstu un apsmieklu visām zemes tautām.

⁹Vai jūs esat aizmirsuši savu tēvu ļaunos darbus, Jūdas ķēniņu ļaunumus, viņu sievu ļaunprātības un savu pašu un savu sievu ļaunos pārkāpumus, ko tie visi darījuši Jūdas zemē un Jeruzālemes ielās?

¹⁰Vēl tagad tie neatstājas no visa tā, tie nenožēlo savus ļaunos darbus vēl līdz pat šai dienai; tie Manis nebīstas un nestaigā pēc maniem baušļiem un likumiem, ko Es devu jums un jūsu tēviem.

¹¹Tādēļ,“ —tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, —„Es vērsīšu savu vaigu pret jums par postu jums, lai izdeldētu visu Jūdas tautu.

¹²Es iznīcināšu Jūdas atlikušos, kas tiecas iet uz Ēģipti un tur dzīvot svešumā; tie visi tiks izdeldēti 1 Tie kritīs Ēģiptē no zobena un bada, mazi un lieli, tie mirs no zobena un bada un būs par baigu paraugu un lāsta vārdu, par apsmieklu un kaunu, par ļaunu novēlē-jumu un lamas vārdu saņēmējiem!

¹³Es piemeklēšu tos, kas apmetušies Ēģiptē, kā Es piemeklēju Jeruzālemi ar zobenu, badu un mēri.

¹⁴Un no Jūdas atlikuma, kas atnākuši šeit Ēģiptē dzīvot svešumā, no tiem neizglābsies neviens, lai atgrieztos Jūdas zemē, kurp tiecas viņu ilgas, kur tie atkal labprāt dzīvotu. Tie turp neatgrie-zīsies, izņemot dažus atsevišķus bēgļus!“

¹⁵Tad visi vīri, kuri zināja, ka viņu sievas nesa kvēpināmos upupus citiem dieviem, un visas sievas, kas tur stāvēja lielā skaitā, un visa tauta, kas dzīvoja Ēģiptē, Patrosā, atbildēja Jeremijam:

¹⁶„Tiem vārdiem, ko tu mums runāji tā Kunga vārdā, mēs negribam klausīt!

¹⁷Mēs izpildīsim savu solījumu, ko esam devuši, nest kvēpināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, kā mēs un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un virsnieki to darījuši Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās! Toreiz mums bija maizes papilnam, mums labi klājās, mēs neredzējām nekā ļauna.

¹⁸Bet no tā laika, kopš mēs pārtraucām dedzināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, mums trūkst visa kā, un mēs ejam bojā no zobena un bada.

¹⁹Un kad mēs tagad atkal nesam debesu ķēniņienei dedzināmos un dzera-mos upurus, —tas taču nenotiek pret mūsu vīru gribu, ka mēs tai cepam raušus, uz kupiem veidojam tās attēlu, un nesam arī dzepamos upurus, lai tai kalpotu?“

²⁰Tad Jeremija atbildēja visai tautai, vīriem un sievām un visiem, kas pret viņu bija uzstājušies ar šādām runām, un sacīja:

²¹„Tiešām, vai par kvēpināšanu svešiem dieviem, ko jūs piekopāt Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, jūs un jūsu tēvi, jūsu ķēniņi un dižciltīgie un visi zemes ļaudis, tas Kungs gan nebūs domājis un to paturējis atmiņā?

²²Ja gan, tādēļ ka tas Kungs nevarēja vairs ciest jūsu bezdievīgos darbus un to negantību, ko jūs darījāt, tādēļ jūsu zeme arī ir palikusi par neauglīgu kailatni, par baigu brīdinājumu, par lāstu nesēju, un neviens tur vairs nedzīvo, kā tas vēl šodien redzams!

²³Tādēļ ka jūs upurējāt elkiem, grēkojāt pret to Kungu un neklausījāt Viņa balsi, nestaigājāt pēc Viņa baušļiem, Viņa likumiem un priekšrakstiem, tādēļ nāca pār jums šī nelaime, kas jūs nospiež!“

²⁴Jeremija vēl sacīja visai tautai un visām sievām: „Klausaities tā Kunga vārdu, jūs visi jūdieši, kas dzīvojat Ēģiptē:

²⁵Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Jūs un jūsu sievas esat solījuši ar savu muti un to arī pildāt! Jūs sakāt: Mēs pildīsim savus solījumus nest debesu ķēniņienei dedzināmos un dzepamos upupus! Tā tad pildiet, ko esat solījuši!

²⁶„Tad klausaities tā Kunga vardu, jūs no Jūdas, kas dzīvojat Ēģiptē: Tiešām, Es zvēru pie sava lielā vārda“, —tā saka tas Kungs, —„turpmāk neviens jūdu vīrs visā Ēģiptes zemē neņems vairs manu vārdu savā mutē, lai sacītu: Tik tiešām, ka Dievs tas Kungs dzīvo!

²⁷Zinait, Es būšu pār tiem nomodā, tiem par postu un ne par svētību! Visi no Jūdas, kas Ēģiptes zemē, mirs no zobena un bada, kamēr tie visi aizies bojā!

²⁸To, kas izbēgs no zobena un atgriezīsies no Ēģiptes Jūdas zemē, nebūs daudz. Tad Jūdas ļaužu atlikums, kas bija aizgājuši uz Ēģipti, lai dzīvotu svešumā, sapratīs un atzīs, kā vārds paliks, —vai mans, vai viņu vārds!

²⁹Un tas lai jums būtu par zīmi“, —tā saka tas Kungs, —„ka Es jūs šinī vietā piemeklēšu, lai jūs zinātu, ka mani draudu vārdi pret jums neatvairāmi piepildīsies jums par postu—

³⁰Tad tas Kungs saka tā: „Redzi, Es nodošu faraonu Hofru, Ēģiptes ķēniņu, viņa ienaidnieku un to rokās, kas tīko pēc viņa dzīvības, tā kā Es nodevu Jūdas ķēniņu Cedekiju Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, kas bija viņa ienaidnieks un tiecās pēc viņa dzīvības.“