Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JEREMIJAS 46 Bible Online

JEREMIJAS 46 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JEREMIJAS 46

¹Šis ir tas vārds, ko tas Kungs darījis zināmu pravietim Jeremijam par pagānu tautām.

²Par Ēģipti, par Ēģiptes ķēniņa faraona Necho karaspēku, kas stāvēja pie Perat-upes[2] pie Karchemišas un ko Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars sakāva Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā:

³„Sakārtojiet vairogus, lielos un mazos, un dodieties cīņā!

⁴Seglojiet zirgus, jātnieki, un kāpiet tiem mugurā! Lieciet bruņu cepures galvā, triniet šķēpus un apvelciet bruņas!

⁵Kādēļ Es tos redzu bailēs atkāpjamies? Kādēļ viņu vīri ir mazticīgi un bēg bez apstājas? Briesmas visapkārt!“ —saka tas Kungs:

⁶„Ne kustīgākais, ne drošsirdīgākais neizbēgs: tie ziemeļos pie Perat-upes krastiem klupa, krita un palika uz mūžu guļam!“

⁷Kas tā tāda, kas kā Nīla izkāpa no krastiem tā, ka tās uzplūdi viļņoja kā plašas un dziļas straumes?

⁸Ēģipte cēlās kā Nīla, tās ūdeņi vēlās pāri krastiem kā dziļas straumes, un tā teica: „Es celšos un pārplūdināšu visu zemi, iznīcināšu pilsētas un to iedzīvotājus!“

⁹Auļojiet šurpu, zirgi, un ripojiet projām, rati! Un vīri lai iziet kara gaitās, aitiopieši un ar vairogiem izrīkotie putieši, kā arī veiklie stopu uzvilcēji un bultu noraidītāji ludieši!

¹⁰Šī diena ir tā Kunga Cebaota atriebības diena, lai atmaksātu saviem pretiniekiem. Zobens rij, kamēr tas paēdis un apreibinājies ar viņu asinīm. Tam Kungam ir kaujas svētki un upuru mielasts ziemeļu zemē pie Peratupes[3].

¹¹Ej un kāp Gileādā, jaunava Ēģipte, un meklē dziedināmo balzamu! Velti tu lieto dažādas zāles, tev nav vairs dziedināšanas!

¹²Tautas dzird tavu kaunu, zeme ir tavu vaidu pilna, un neskaitāmi varoņi atdusas viens uz otra, jo tie krita abi kopā!

¹³Šis ir tas vārds, ko tas Kungs darīja zināmu pravietim Jeremijam, kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars jau devās uzvarēt Ēģipti:

¹⁴„Pasludiniet to Ēģiptē, izziņojiet to Migodalā, arī Nofā un Tachpanchesā[4] pavēlēdami: Celies un sataisies cīņai, jo zobens jau rij visu ap tevi!

¹⁵Kādēļ notriekti pie zemes tavi varoņi? Viņi neizturēja, jo tas Kungs viņus nogāza pie zemes.

¹⁶Tā Viņš nogāza daudzus, tie krita cits pār citu, saukdami: „Iesim atpakaļ pie savas tautas savā dzimtenē, glābsimies no rijēja zobena!“

¹⁷Piešķiriet faraonam, Ēģiptes ķēniņam, vārdu: Trakulis, kas palaidis garām īsto brīdi!

¹⁸Tik tiešām, ka Es dzīvoju“, —tā saka tas ķēniņš, kura vārds ir Kungs Cebaots: —„Kā Tabors paceļas kalnu starpā un kā Karmels pie jūļras, viņš droši nāks!

¹⁹Noliec sev pa rokai visus izceļošanai nepieciešamos piederumus, tu, visu iedzīvotāju kopa, tu, īstā Ēģiptes meita, jo Memiisa kļūst tuksnesis, to nodedzinās, tā kļūs neapdzīvota!“

²⁰Ēģipte ir brīnišķīgi skaista jauna govs, bet no ziemeļiem nāk dundurs, noteikti tas nāk.

²¹Arī tās algotņu kareivji, kas iedzīvotāju vidū ir kā bajoti teļi, ir cīņā pagriezuši muguru un nav izturējuši: ir pienākusi viņu nelaimes diena, viņu piemeklēšanas laiks!

²²Klau! Dzirdams troksnis, it kā čūskai rāpojot, šņācot un bēgot, jo tie tuvojas ar karaspēku un uzbrūk Ēģiptei ar cirvjiem kā malkas cirtēji.

²³„Tie nocērt viņas mežu,“ —saka tas Kungs, —„kas ir nepārredzams, liels; taču viņu ir vairāk kā siseņu, tie nav saskaitāmi!“

²⁴Ēģiptes meita paliek sēžam kaunā; viņa tiek nodota ziemeļu tautas rokā.

²⁵Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, saka: „Redzi, Man jākārto aplēse ar Amonu no Noa ar faraonu un ar visu Ēģipti, ar tās dieviem un ķēniņiem, ar faraonu un ar tiem, kas uz viņu paļaujas

²⁶Tos Es nododu tiem rokās, kas tīko pēc viņu dzīvības, Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara un viņa kalpu rokās. Bet šī zeme pēcgalā būs atkal apdzīvota kā vecos laikos“, —saka tas Kungs.

²⁷„Bet tu nebīsties, Jēkab, mans kalps, un neuztraucies, Israēl! Jo zini, Es tevi izglābšu no tālām zemēm un tavus piederīgos no viņu cietumu zemes! Jēkabs atgriezīsies atpakaļ un dzīvos mierā un drošībā, neviens viņu vairs netraucēs un nebiedēs.

²⁸Tātad nebīsties, manu kalp Jēkab!“ —tā saka tas Kungs, —„jo Es esmu pie tevis; Es darīšu pilnīgi galu visām tautām, kupi starpā Es tevi biju izklīdinājis, bet tevi Es saudzēšu, tevi tikai pārmācīšu, kā tu pelnījis; pavisam bez soda Es nevaru tevi atstāt.“