Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JEREMIJAS 50 Bible Online

JEREMIJAS 50 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JEREMIJAS 50

¹Šis ir tas vārds, ko tas Kungs runājis ar pravieša Jeremijas muti par Bābeli un par kaldēju zemi:

²„Pasludiniet tautu starpā, dariet zināmu un neslēpiet, paceliet karogu, sludiniet: Bābele ir uzvarēta, Bels ir palicis kaunā, Merodachs stāv satriekts! Viņu dievi ir palikuši kaunā, viņu dievekļi sagrauti!

³Jo pret viņiem nāk tauta no ziemeļiem, tā izpostīs viņu zemi, tur nebūs vairs iedzīvotāju, cilvēki būs aizbēguši, un arī lopi būs aizdzīti projām! —

⁴Tanīs dienās, tanī laikā“, —saka tas Kungs, —„nāks atpakaļ Israēla bērni, kopā ar Jūdas bērniem, tie nāks, nemitīgi raudādami, un meklēs to Kungu, savu Dievu.

⁵Tie meklē ceļu uz Ciānu, uz turieni ir vērsti viņu skati: Nāciet, pievienojieties tam Kungam mūžīgā nekad neaizmirstamā derībā!

⁶Mana tauta bija kā pazudušas avis, viņu gani bija tās maldinājuši, vadājuši kalnos pa nepareiziem ceļiem; tās gāja no kalna uz pakalnu un aizmirsa savu novietni.

⁷Visi rija tās, kas ar tām sastapās, un manas tautas pretinieki sacīja: „Mēs tiem nedarām netaisnību!“ —jo tie ir grēkojuši pret to Kungu, pret savu īsto ganību un pret savu tēvu cerību. —

⁸„Bēdziet no Bābeles, atstājiet, kaldēju zemi un esiet kā vadītāji auni ganāmam pulkam!

⁹Jo redzi, Es sūtišu lielas tautas no ziemeļiem pret Bābeli, tās nostāsies pret to un to ieņemsŗ viņu bultas nāks kā no gudra varoņa rokas, tās neaizlidos velti.

¹⁰Tā kaldēju zeme kritis par laupī-jumu iebrucējiem, un visi, kas piedalīsies tās izlaupīšanā, pieēdīsies līdz kaklam!“ —saka tas Kungs. —

¹¹„Priecājieties un līksmojiet, mana mantojuma laupītāji, un lēkājiet priekā j kā govis, kad ar tām labību kuļ, un zviedziet kā ērzeļi!

¹²Un tomēr jūsu māte paliks pilnīgi kaunā, kas jūs dzemdējusi, tā stāvēs nosarkusi. Redzi, zeme, kur dzīvo pēdējā no tautām, taps tagad par tuksnesi un par izkaltušu zāļu klajumu.

¹³Aiz tā Kunga dusmām tā paliks neapdzīvota un kļūs pavisam par tuksnesi. Ikviens, kas ies Bābelei garām, brīnīsies; tas būs šausmu pārņemts un svilpodams šņāks par tās ciešanām.

¹⁴Nostājieties visapkārt cīņai pret Bābeli, visi stopa strēlnieki! Šaujiet, netaupiet bultas! Jo tā ir apgrēkojusies pret to Kungu.

¹⁵Paceliet prieka balsis visapkārt! „Bābele padevās! Krituši tās nocietinā-jumi, noārdīti tās mūri!“ —Tā kā tā ir tā Kunga atriebība, tad atriebieties tai ari no savas puses. Dariet viņai tā, kā viņa ir darījusi!

¹⁶Izniciniet Bābelē visus sējējus un visus pļāvējus! No briesmīgā zobena tie vairīsies, un ikviens bēgs uz savu dzimteni pie savas tautas.

¹⁷Israēls ir kā izbiedēta avs, ko lauvas vajājušas. Pirmais viņu bija aizkodis Asirijas ķēniņš, tad beigās Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars apgrauza viņa kaulus.

¹⁸Tādēļ tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Redzi, Es sodīšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi, kā Es nosodīju Asirijas ķēniņu.

¹⁹Tad Es atvedīšu Israēlu atpakaļ viņa ganībās, ka viņš atkal ganīs savas avis uz Karmela un Basanā un savu pārtiku saņems Ēfraima kalnos un Gileādā.

²⁰Tanīs dienās un ttsai laikā“, —tā saka tas Kungs, —„meldēs Israēla nozie-gumu un Jūdas grēkus, bet tie nebūs vairs atrodami, jo Es piedošu tiem, ko Es glabāju kā pārpalikumu.“

²¹„Celies pret divkārtējo nemiernieku zemi un pret šās piemeklētās pilsētas iedzīvotājiem! Satriec un posti“, —saka tas Kungs, —„un izpildi visu, ko Es tev pavēlēju!“

²²Klau! Zemē dzirdams kara troksnis, un valda liels sabrukums; atskan skaļas vaimanas!

²³Kā ir sasists un satriekts tas veseris, kas postīja visu pasauli! Kā Bābele palikusi par šausmu iemiesojumu tautu starpā!

²⁴„Es tev izliku valgus, Bābele, un tu esi noķerta, iekāms tu pati to pamanīji; tu esi pienākta un sagrābta cieti, jo tu esi ielaidušies cīņā ar to Kungu.“

²⁵Tas Kungs atslēdzis savu ieroču noliktavu un izņēmis no turienes savu dusmu ieročus, jo tam Kungu Kungam Cebaotam ir darbs kaldēju zemē.

²⁶Nāciet no visām pusēm pret šo zemi, atveriet tās klētis! Sametiet visu, kas tai ir, kaudzē kā labības kūļus un iznīciniet to; sodiet līdz ar to ari pašu zemi, ka nekas no tās nepaliek!

²⁷Nogaliniet visus zemes lopus, lai viņi lemti nokaušanai! Bēdas tās iedzī-votājiem! Jo viņu diena ir atnākusi, viņu piemeklēšanas laiks.

²⁸Klau! Bēgļi no Bābeles zemes izbēguši sauc, lai pasludinātu Ciānā tā Kunga atriebību, mūsu Dieva atriebību Viņa nama dēļ! —

²⁹Sūtiet stopu strēlniekus pret Bābeli, visus, kas vien prot stopu uzvilkt! Aplenciet to visapkārt, lai neviens neiz-bēg! Atmaksājiet tai pēc tās nopelniem, par tās ļaunajiem darbiem! Dariet tai tā, kā tā darījusi! Jo tā pārgalvīgi sacēlusies pret to Kungu, Israēla Svēto.

³⁰„Tādēļ tās jaunekļi kritīs tās ielās, un Bābeles karavīri aizies tanīs dienās arī bojā!“ —tā saka tas Kungs.

³¹„Redzi, Es tevi savaldīšu, tu pārgalvīgā un nekautrīgā!“ —saka tas Kungs Cebaots, —„jo atnākusi tava diena, tavs piemeklēšanas laiks.

³²Tad lepnā un pārgalvīgā paklups un kritīs, un neviens viņu nepacels. Es pielikšu uguni viņas pilsētām, tā apris visu visapkārt!“

³³Tā saka tas Kungs Cebaots: „Israēla un Jūdas bērni cieš varmācībā; visi, kas tos aizveduši gūstā, tur tos stingri savās rokās un negrib atlaist.

³⁴Bet viņu glābējs ir stiprs, —Kungs Cebaots ir viņa vārds. Tas iztiesās viņu lietu, lai dotu zemei mieru, bet nemieru Bābeles iedzīvotājiem.“

³⁵„Zobens lai nāk pār kaldējiem“, —saka tas Kungs, —„un pār Bābeles iedzīvotājiem, pār tās valdniekiem un zinātniekiem!

³⁶Zobens pār pļāpātājiem un pareģiem, ka tie paliek kā muļķi stāvam! Zobens pār tās karavīriem, ka tie kļūst par gļēvuļiem un bēgļiem!

³⁷Zobens arī pār tās zirgiem un ratiem; zobens pār visu tautu maisījumu, kas ir tās robežās, ka tie kļūst par sievām! Zobens pār visām tās mantām, ka tās krīt laupītāju rokās!

³⁸Sausums lai nāk pār tās ūdeņiem, ka tie izsīkst! Jo tā ir elku dievu zeme, muļķīgi tie lepojas ar saviem dievekļiem.

³⁹Tādēļ tur mājos tuksneša zvēri, šakaļi un strausi, tā nebūs vairs apdzīvota ne mūžam, tur iedzīvotāju nebūs uz radu radiem!

⁴⁰Kā Dievs citkārt nopostīja Sodomu un Gomoru līdz ar to blakus pilsētām“, —saka tas Kungs, —„tā tur neviens vairs nedzīvos, tur nebūs neviena cilvēka!“

⁴¹Uzmanieties! Tauta nāk no zie-meļiem, stipra tauta, un daudz ķēniņu ceļas no zemes galiem.

⁴²Tiem ir stopi un šķēpi, tie ir cietsirdīgi un nežēlīgi; viņu karaspēku troksnis ir kā jūtas krākšana, tie jāj uz zirgiem kā karavīri un iekarotāji pret tevi, Bābeles meita!

⁴³Kad Bābeles ķēniņam pienāk ziņas par to, tad nogurumā nolaižas viņam rokas; bailes pārņem viņu, drebuļi un žņaudzēji kā sievu dzemdēšanas sāpēs.

⁴⁴„Redzi, kā lauva strauji ceļas no Jardānas biezokņiem un iet uz ielejas zaļajām nogāzēm, tā Es viņu drīzi no turienes aizdzīšu un iecelšu pār viņiem par valdnieku to, kas šim nolūkam izredzēts. Kas var Man līdzināties, un kas Mani var saukt pie atbildības? Un kur būtu tāds tautu gans, kas varētu mēroties ar Mani?“

⁴⁵Tādēļ uzklausait, ko tas Kungs nolēmis par Bābeli un kāds Viņa nodoms par kaldēju zemi: Tiešām, ganu zēni tos aizvedīs kā ganāma pulka jērus, pat viņu ganības būs uztrauktas par tiem!

⁴⁶No sauciena: „Bābele ir kritusi!“ —trīcēs zeme, un uztraukums izplatīsies tautu starpā.