Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JEREMIJAS 7 Bible Online

JEREMIJAS 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JEREMIJAS 7

¹Šis ir tā Kunga vārds, kas kļuva dzirdams Jeremijam, un tas Kungs sacīja tā:

²„Nostājies tā Kunga nama vārtos un sludini skaļā balsī sekojošo. Klausaities tā Kunga vārdu, visi judieši, kas jūs ieejat pa šiem vārtiem pielūgt to Kungu!

³Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Dariet taisnus savus ceļus un savus darbus, tad Es jums ļaušu dzīvot šinī vietā!

⁴Nepaļaujieties uz viltus vārdiem, kad jums saka: Tas ir tā Kunga nams, tā Kunga nams, tā Kunga nams! —

⁵Jo tikai tad, ja jūs nopietni labosit savus dzīves ceļus, savus darbus un visu savu rīcību, bet nesaskaņu gadījumos izturēsities pēc taisnības cits pret citu;

⁶Kad jūs neapbēdināsit svešinieku, bāreni un atraitni un neizliesit nenoziedzīgas asinis šinī vietā un nekalposit citiem dieviem sev pašiem par postu,

⁷Tad Es ļaušu jums dzīvot šinī vietā, šinī zemē, ko Es devu jūsu tēviem uz mūžīgiem laikiem.

⁸Bet redzi, jūs paļaujaties uz viltus vārdiem, kas nekam neder!

⁹Vai tad jums bija zagt, nokaut, laulību pārkāpt, nepatiesi zvērēt un kvēpināt Baālam un kalpot citiem dieviem, kas jums sveši?

¹⁰Un tad jūs nākat un stājaties manā priekšā šinī namā, kas nosaukts manā vārdā, un sakāt: Mēs esam glābti! un turpināt visas minētās negantības.

¹¹Vai tad šis nams, kas nes manu vārdu, kļuvis jūsu acīs par slepkavu bedri? Tiešām, ari Man tas tā liekas!“ —saka tas Kungs.

¹²„Eita taču uz manu svēto vietu, kas ir Šilā, kuri esākumā mājoja mans vārds, un raugait, par ko Es to esmu pārvērtis savas Israēla tautas ļaunuma dēļ!

¹³Bet tādēļ, ka jūs darījāt visus tos pašus darbus“, —tā saka tas Kungs, —„un kaut gan Es vienmēr uz jums runāju, bet jūs Mani neklausījāt, un lai gan Es jūs saucu, taču jūs Man neatbil-dējāt,

¹⁴Tad Es darīšu šim namam, kas nes manu vārdu un uz ko jūs paļaujaties, un šai svētai vietai, ko Es devu jums un jūsu tēviem, tāpat kā Es Šilai darīju:

¹⁵Es jūs atstumšu no sava vaiga, kā Es atstūmu visus jūsu brāļus, visu Efraima dzimumu!

¹⁶Bet tu neaizlūdz par šo tautu un nenāc par tiem manā priekšā ne ar žēlabām, ne ar lūgšanu, nepūlies! Jo Es tevi tomēr nepaklausīšu.

¹⁷Vai tad tu neredzi, ko tie dara Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās?

¹⁸Bērni salasa malku, un tēvi iekurina uguni; sievas mīca maizi, lai ceptu raušus debesu ķēniņienei. Tie nes dzeramos upurus svešiem dieviem, lai Mani sakaitinātu.

¹⁹Bet vai viņi sāpina ar to Mani?“ —saka tas Kungs, —„vai ne drīzāk paši sevi sev par kaunu?“

²⁰Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Redzi, manas dusmas un mana bardzība izgāzīsies pār šo vietu, pār cilvēkiem un lopiem un meža kokiem un zemes augļiem, tā degs un neizdzisīs!“

²¹Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Lieciet tomēr klāt savus dedzināmos upupus pie saviem kaujamiem upuriem un ēdiet to gaļu!

²²Jo Es jūsu tēviem tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, neko nenoteicu nedz pavēlēju par dedzināmiem un kaujamiem upuriem,

²³Bet Es tiem devu šādu pavēli: Klausait maniem norādījumiem, tad Es būšu jūsu Dievs, un jūs būsit mana tauta; staigājiet pa visiein tiem ceļiem, ko Es jums pavēlu, lai jums labi klājas!

²⁴Bet tie Man neklausīja un savas 1 ausis neatvēra; tie staigāja pēc savas ļaunās sirds padoma un pagrieza Man muguru un ne vaigu.

²⁵Gan Es kopš tās dienas, kad jūsu tēvi izgāja no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai sūtīju pie jums nemitīgi ikdienas visus savus kalpus—praviešus,

²⁶Taču viņi Man neklausīja un Man nepievērsa savas ausis, bet bija ietiepīgi un izturējās vēl ļaunāk nekā viņu tēvi.

²⁷Un ja tu viņiem arī visu to teiktu, viņi tomēr uz tevi neklausīsies, un ja tu viņiem ari (bargāk) uzsauktu, viņi tev neatbildēs.

²⁸Tad saki tiem: Lūk tauta, kas neklausa tā Kunga, sava Dieva, balsi un neļaujas biedināt sevi. Uzticīgā paļāvība ir pagalam, un tās vārdi galīgi apklusuši viņas mutē!

²⁹Nocērp savus skaistos galvas matus, savu diženo galvas rotu, tu Ciānas meita, met tos projām un dziedi sēru dziesmu kailajos kalnos! Jo tas Kungs ir pametis un atstūmis to tautu, pret kupu vērstas Viņa dusmas!

³⁰Jo Jūdas bērni darīja, kas ļauns manās acīs“, —tā saka tas Kungs, —„tie nostatīja savus negantos elkus tai namā, kas nes manu vārdu, lai to apgānītu,

³¹Un uzcēla Tofetam altāri Ben-Hinomas ielejā, lai tur ziedotu savus dēlus un meitas, ko Es neesmu pavēlējis un kas Man nekad nevarēja nākt prātā.“ —

³²„Tādēļ, redzi, nāks diena“, —tā saka tas Kungs, —„kad nerunās vairs par Tofetu un par Ben-Hinoma ieleju, bet par slepkavošanas ieleju. Tofetā būs kapsēta, jo citur nekur tai vietas nebūs.

³³Šīs tautas miroņi noderēs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes, un neviens tos netraucēs un nedzīs projām.

³⁴Un Es darīšu galu priekam un jautrībai Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kā arī līgavaiņa gavilēm un līgavas līksmajām dziesmām; jo šai zemei jākļūst par tuksnesi!“