Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA RAUDU DZIESMAS 1 Bible Online

RAUDU DZIESMAS 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

RAUDU DZIESMAS 1

¹Cik vientuļa ir kļuvusi šī pilsēta, kas citkārt bija ļaužu pilna! Tā, kas bija liela tautu starpā, ir kļuvusi it kā par atraitni, un kas bija valdiniece pār nova-diem un visdiženākā starp pilsētām, ir kļuvusi pati par vergu darbu darītāju.

²Tā gauži raud nakti, žēlas asaras tai rit pār vaigiem. Nav iepriecinātāja tai visu agrāko cienītāju starpā, visi tās tuvinieki kļuvuši tai neuzticīgi un pārvērtušies par ienaidniekiem.

³Jūdas cilts ir nokļuvusi nabadzības pilnā gūstā un smagā kalpībā, tā mīt pagānu starpā un neatrod sev miera; tās vajātāji ir it kā iedzinuši to šaurā grūtību aizā.

⁴Ciānas ceļi skumst, jo neviens nenāk uz svētkiem; visi pilsētas vārti stāv nevirināti, tās priestejri smagi nopūšas; pilsētas jaunavas izskatās nožēlojamas un bēdīgas, noskumusi ir pati pilsēta.

⁵Tās nomācēji ir pārņēmuši varu sev, tās ienaidniekiem klājas labi. Tas Kungs ir licis tai smagi ciest tās daudzo grēku dēļ. Tās bērni aizgājuši gūstā savu naidnieku acu priekšā.

⁶Zudis ir viss Ciānas meitas greznums; viņas dižciltīgie ir kā brieži, kas neatrod ganības un tikai gurdeni kustas vajātāju priekšā.

⁷Jeruzāleme apzinās šai brīdī, cik nelaimīga un atstāta ir tā, atceras ari, cik daudz laba un bagatību tai bija agrākos laikos, jo tagad visa tās tauta smok ienaidnieku jūgā un neviens tai nepalīdz; tās ienaidnieki noraugās tajā ar ļaunu prieku un smejas par tās sabrukumu.

⁸Jeruzāleme ir smagi apgrēkojusies un tādēļ kļuvusi atbaidīga. Visi, kas to agrāk cienīja, tagad to nicina, tāpēc ka tie redz tās nepievilcīgo kailumu; arī pati tā vaid un novēršas.

⁹Tās netīrumi līp pie viņas drēbju vīlēm; tā nebija iedomājusies, ka tai reiz tā varētu klāties; tādēļ tā tiešām ir tik bezgalīgi pazemota, un tai nav neviena iepriecinātāja. „Uzlūko, Kungs, manas bēdas, jo ienaidnieks gavilē!“

¹⁰Naidnieks ir izstiepis savu roku pēc visiem viņas dārgumiem. Viņai bija jānoskatās, kā pagāni ielaužas viņas svētnīcā, kaut gan viņiem Tu taču esi aizliedzis ieiet tavā draudzē.

¹¹Visi tās iedzīvotāji vaimanā un meklē maizes. Viņi atdod visus savus dārgumus par pārtikas līdzekļiem, lai uzturētu sevi pie dzīvības. „Raugies, Kungs, kādā es esmu nonākusi negodā!“

¹²Vai jūs, kas ejat garām, tas nemaz neskar? Skataities un pārdomājiet, vai ir vēl kur tādas sāpes kā manas sāpes, kas pārņēmušas mani un ar ko tas Kungs mani piemeklējis savas niknās dusmības dienā.

¹³No augšas Viņš ir metis uguni manos kaulos un licis tai tur plosīties. Viņš sapinis cilpās manas kājas un licis man pakrist. Viņš iegrūdis mani postā, padarījis vientuļu un liek man ciest un sēroties ikdienas.

¹⁴Mani pārkāpumi Viņa rokās savīti visi kopā un kā jūgs uzlikti man uz kakla; manu spēku ar to Viņš satriecis galīgi; tas Kungs nodevis mani tādu ļaužu rokās, pret kuriem kaut ko darīt man nav nekādas iespējas.

¹⁵Tas Kungs ir saminis pīšļos visus spēcīgos vīrus no mana vidus, Viņš ir sarīkojis pret mani vērstus upuru svētkus, lai sagrautu manus jaunekļus; tas Kungs pats ir minis savas dusmības vīna spaidu ar tajā ierauto jaunavu, Jūdas meitu.

¹⁶Par to man rūgti jāraud, un manas acis ir asaru pilnas, jo tālu no manis ir mierinātājs, kas varētu iepriecināt manu sirdi. Manu bērnu man vairs nava, jo ienaidnieks ir visuvarens.

¹⁷Ciāna izstiepj savas rokas, bet nav neviena, kas viņu iepriecinātu. Tas Kungs ir pavēlējis ienaidniekiem, kas no visām pusēm sanākuši ap Jēkabu, lai Jeruzāleme izskatītos viņu acīs kā netikla sieviete.

¹⁸Tas Kungs ir taisns, jo es esmu bijusi pretestīga Viņa baušļiem. Klausaities, tautas, un raugait manas sāpes! Manas jaunavas un mani jaunekļi ir aizvesti gūstā.

¹⁹Es piesaucu savus draugus, bet tie mani pievīluši. Mani priesteri un veca-jie pilsētā ir nonīkuši, meklēdami sev barību izsalkuma apmierināšanai.

²⁰Ak Kungs, kā man bail! Manas iekšas saraujas sāpēs, mana sirds ir pilna nemiera, tāpēc ka es Tev pretojos. Arā zobens, tas nolaupīja manus bērnus, iekšā—manos mūros tāpat plosījās nāve.

²¹Visi dzird mani vaidam, un man tomēr nav iepriecinātāja! Visi mani ienaidnieki redz manu nelaimi un prie-cājas, ka Tu to man tā darījis. Lai tad arī nāk Tevis piedraudētā diena, kad viņiem tā klāsies kā man!

²²Lai top redzama tavu acu priekšā visa viņu ļaunprātība, un dari Tu viņiem tā, kā Tu man esi darījis visu manu pārkāpumu dēļ. Neskaitāmas ir manas nopūtas, un mana sirds ir drūma.