Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ECECHIELA 21 Bible Online

ECECHIELA 21 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ECECHIELA 21

¹Un atkal pār mani nāca tā Kunga vārds un man sacīja:

²„Cilvēka bērns, virzi savus skatus uz dienvidiem, nostājies pret pusdienas pusi un sludini pret to mežu, kas dienvidu klajumā,

³Un saki mežam dienvidos: Klausies tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs tas Kungs: Es iededzināšu uguni tevī, un tā aprīs visus tavus zaļos un visus sausos kokus, lokanās liesmu mēles neapdzisīs, un visiem cilvēkiem no dienvidiem līdz ziemeļiem būs jāsadeg.

⁴Tad visa miesa atzīs, ka Es, tas Kungs, iededzināju uguni, kas deg un nav nodzēšama.“

⁵Un es atbildēju: „Ak Kungs, Kungs! Tie saka par mani: Vai šis vienumēr neteic mums mīklainas runas?“

⁶Un mani skāra atkal tā Kunga vārds, kas man sacīja:

⁷„Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Jeruzālemi, vērsies savā runā pret tās svētajām vietām un sludini ļaunu par Israēla zemi.

⁸Un saki Israēla zemei: Tā saka Dievs tas Kungs: Redzi, Es celšos pret tevi, Es izvilkšu savu zobenu no makstīm un izdeldēšu tavā vidū kā taisnus, tā bezdievjus.

⁹Tāpēc ka Es gribu iznīcināt tevī taisnos un netaisnos, mans zobens nāks ārā no savām makstīm un vērsīsies pret visiem cilvēkiem no dienvidiem līdz ziemeļiem.

¹⁰Tad visa pasaule atzīs, ka Es, tas Kungs, izvilku savu zobenu no makstīm un ka tas tur vairs neatgriezīsies atpakaļ.“

¹¹Bet tu, cilvēka bērns, vaidi, vaidi ar ciešanās savilktiem gurniem un rūgtās sāpēs, vaidi viņu acu priekšā!

¹²Kad tie tad tev jautās, kādēļ tu vaidi, tad atbildi tiem: Kādas šausmu vēsts dēļ! Kad tā nāks, tad visiem sirds izmisīs, dūša sašļuks, rokas nolaidīsies, cerība zudīs, bet ceļi ļodzīsies un valstī-sies, saspriegdamies un saplakdami kā ūdeņi. Tiešām, tā nāks un īstenosies,“ saka Dievs tas Kungs.

¹³Tad atkal garā man atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja:

¹⁴„Cilvēka bērns, pasludini tiem sekojošo: Tā saka tas Kungs: Zobens, jā zobens ir trīts un asināts,

¹⁵Tas ir asināts asins izliešanai, trīts un spodrināts, lai spīdētu un mirdzētu. Jeb vai mums par to priecāties? Manam dēlam nolemtā rīkste nonicina visuskokus.

¹⁶Viņš zobenu nodevis noslaucīšanai, lai to sataisītu lietošanai. Zobens ir asināts un tīrīts, lai to dotu slepkavotājam rokā!

¹⁷Kliedz un vaimanā, cilvēka bērns, jo šis zobens vēršas pret manu tautu, pret visiem Israēla valdniekiem, tie ir visi nodoti zobena varā kopā ar manu tautu. Tādēļ sit sev pa saviem gurniem.

¹⁸Tas taču ir pārbaudīts. Bet kā? Un ja rīkste pati nonicina pēršanu, ko tad? Tas nenotiks!“ —saka Dievs tas Kungs. —

¹⁹„Bet tu, cilvēka bērns, sludini nākotni un sasit rokas, jo zobens nāks pār tiem divkārt, ja pat trīskārt. Tas ir ļaužu galināšanas zobens, milzīgs ļaužu galināšanas ierocis, tas tos ielenks no visām pusēm,

²⁰Lai viņu sirdis izsamist, lai daudzi krīt beigti pie ieejām visos savos vārtos. Es lieku mirdzēt zobenam! Šausmas! Spiguļošanai tas darināts, trīts un asināts kaušanai.

²¹Radi šausmas ļaudīs, cērt pa labi un pa kreisi, arī taisni, kurp vien virzīts tieši tavs zobena asmenis.

²²Arī Es sasitīšu savas rokas un ļaušu savām dusmām brīvu vaļu, Es, tas Kungs, to sacīju.“

²³Tad mans gars atkal uztvēra tā Kunga vārdu, un tas man sacīja:

²⁴„Cilvēka bērns, attēlo un uzzīmē sev garā divus ceļus, pa kuriem jānāk Bābeles ķēniņa zobenam. Tiem abiem jāiziet no vienas zemes. Tad uzliec ceļa sākumā ceļa rādītāju kā uz vienu, tā ari uz otru pilsētu,

²⁵Lai zobens varētu nonākt tiklab Amona bērnu pilsētā Rabatā, kā ari pāri Jūdai stiprajā Jeruzālemes pilsētā tieši tās vidū.

²⁶Jo Bābeles ķēniņš stāv ceļa jūtls abu ceļu sākumā, kur tie šķiras, gaidīdams atklāsmes parādību ar tiešu norādijumu: viņš kaisa bultas, izjautādams likteni, viņš izvaicā savus mājas dievus un zīlē pēc upura dzīvnieka aknām.

²⁷Mesli krīt no viņa pa labo roku, rādīdami uz Jeruzālemi, un viņam tagad tikai jāatver mute kara uzsaukumam, lai pēc tam liktu atskanēt skaļam kaujas saucienam, lai tiktu virzīti graujamie āži pret pilsētas vārtiem, celti uzbērumi un sastatīti aplenkuma torņi.

²⁸Diemžēl viņu acīs tas šķiet maldīgs pravietojums, jo viņi no savas puses bija devuši vissvinīgākos zvērestus. Bet Dievs tiem atgādina viņu noziegumu, lai viņus saņemtu gūstā.

²⁹Tādēļ Dievs tas Kungs saka ta: Tāpēc ka jūs atgādinājāt Man savus noziegumus, atklādami savuspārkāpumus, tā ka jūsu grēki ir skaidri saskatāmi visos jūsu darbos un jūs paši to apliecināt, tad ari jums šo grēku dēļ bus kļūt satvertiem ar stingru roku.

³⁰Bet tu, noziedzīgais bezdievi, Israēla valdniek, kura diena pienākusi laika, kad tavs noziegums ir galā un tev galīgi tiek atmaksats, tik tiešām—

³¹Tā saka Dievs tas Kungs: Nost ķēnišķīgo galvas rotu, nost vainagu! Tas nepaliks tā, kā tas tagad ir! Zemajam jātop paaugstinātam un augstajam pazemotam.

³²Visu, visu Es pārvērtīšu drupās, drupās, drupās! Lāsts viņam! Lai tomēr paliek, kā bija, kamēr nāks tas, kam uz to ir tiesība, tam Es to nodošu.

³³Bet tu, cilvēka bērns, pasludini sekojošo pravietojumu. Tā saka Dievs tas Kungs par Amona bērniem un viņu nicinājumu runām: Saki tiem: Zobens, zobens ir izvilkts kaušanai, spodrināts mirdzumam, lai spiguļotu un lai to liktu nolādētiem bezdievjiem pie kakla, kuru diena pienākusi laikā, kad viņu nozie-gums galīgi tiek atmaksāts.

³⁴Bet tevi maldināja ar aplamām parādībām un tev sludināja par nākotni melus.

³⁵Bāz zobenu makstī! Tai vietā, kur tu radīts, tai zemē, no kurienes tu nācis, tur Es tevi tiesāšu,

³⁶Un Es izliešu pār tevi savas dusmas un iededzināšu savas bardzības uguni pret tevi un tevi nodošu nežēlīgu cilvēku rokās, kas cenšas sagādāt tev postu un iznīcību.

³⁷Uguns tevi apris, tavas asinis izplūdīs tava paša zemē, un tevi vairs nepieminēs, jo Es, tas Kungs, to tā esmu noteicis.“