Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ECECHIELA 23 Bible Online

ECECHIELA 23 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ECECHIELA 23

¹Tad manā garā atkal izrosījās tā Kunga vārds, kas man sacīja:

²„Cilvēka bērns, bija divi sievas, vienas mātes meitas.

³Tās pārkāpa laulību un nodēvās netiklībai Ēģiptē jau savā jaunībā, tās atļāva aptaustīt savu stāvu un spaidīt savas jaunavīgās krūtis.

⁴Vecākajai bija vārds Ohola, un viņas māsai Oholiba, tās abas kļuva manas sievas un dzemdēja dēlus un meitas. Viņu vārdi nozīmē: Ohola ir Samarija, un Oholiba Jeruzāleme.

⁵Ohola nodevās neatļautiem mīlas sakariem, mana būdama, un iedegās kaislībā pret saviem mīļākajiem asiriešiem, kas viņai tuvojās, būdami tērpti.

⁶Zilā purpura tērpā, valdnieki un virsnieki, glīti jaunekļi, jātnieki zirgiem mugurā.

⁷Viņa ielaidās ar visiem šiem daiļajiem un izcilajiem asiriešiem, rādīdama savas mīlas mākslas sasniegumus, un aptraipījās ar tiem un viņu elkiem.

⁸Pie tam viņa neatsacījās no saviem izlaidīgajiem sakariem arī ar ēģiptiešiem, jo tie bija gulējuši pie viņas jau no pašas jaunības, taustījuši viņas jaunavīgās krūtis un stāvu, dzīvojuši ar viņu izvirtībā.

⁹Tādēļ Es to nodevu viņas mīļāko—asiriešu rokā, pret kujriem tā bija iedegusies stiprā kaislībā.

¹⁰Tie atsedza viņas kailumu, atņēma viņas dēlus un meitas un nokāva viņu pašu ar zobenu. Tā viņa palika par apsmieklu un baigu paraugu sievu starpā, kad sods bija izpildīts.

¹¹Viņas māsa Oholiba to gan redzēja, bet viņas kaislība bija vēl niknāka, viņa savas mīlniecības izpaudumos bija vēl vairāk neierobežota un bija vispārīgi vēl netiklāka nekā viņas māsa.

¹²Viņas kaislība iedegās uz asirie-šiem, valdniekiem un labiešiem, kas viņai tuvojās, būdami glīti ģērbti, jātnieki zirgiem mugurā, visi stalti jaunekļi.

¹³Tad Es redzēju, ka ari viņa ir aptraipījusies, viņas abas piekopušas to pašu tādā pašā veidā.

¹⁴Tomēr savas mīlniecības tieksmēs viņa gāja vēl tālāk. Kad tā redzēja pie sienas kaldēju vīru attēlus sarkanā krāsā

¹⁵Ar jostu ap gurniem un augstām cepurēm galvā, kas izskatījās kā stalti kareivji, līdzīgi babiloniešiem, kupu dzimtene ir Kaldēja,

¹⁶Tad iedegās viņas kaislība pret viņiem, kad viņa tos ieraudzīja, un viņa sūtīja vēstnešus pie tiem uz Kaldēju.

¹⁷Babiloniešu dēli nāca pie tās, lai nodotos mīlestībai ar to un aptraipīja to ar savu netiklo kārību. Kad tā bija sakaros ar viņiem nešķīsta kļuvusi, tie viņai apnika.

¹⁸Kad nu viņa atklāti piekopa netiklību un viņas izvirtība jau visiem bija kļuvusi atklāti redzama, jo viņa neslēpa un atklāja savu kailumu, tā apnika arī Man, kā viņas māsa Man bija apnikusi.

¹⁹Viņas netiklība kļuva arvien ļaunāka, arvienu vairāk izvirtuši kļuva viņas sniedzamie pērkamie glāsti; tā atcerējās tad savu jaunības laiku, kad tā jau Ēģiptē labprāt bija ļāvusies tiem, kas kāroja pēc viņas.

²⁰Tad viņa iedegās mīlestībā pret saviem jaunajiem mīļākajiem un turienes izvirtuļiem, kuriem locekļi bija kā ēzeļiem un sēklas izplūdums kā ērzeļiem.

²¹Tu labprāt kavējies domās pie savas jaunības laika netiklības, kad ēģiptieši taustīja tavu stāvu un spaidīja tavas jaunavīgās krūtis.“

²²Tādēļ, Oholiba, tā saka Dievs tas Kungs: „Es sakūdīšu tavus mīļākos pret tevi, tieši tos, kas tev apnikuši, Es tos visus sacelšu pret tevi:

²³Babiloniešus un visus kaldējus, Pekodas, Šoas un Koas ļaudis, visus asiriešus, kas visi stalti jaunekļi—vald-nieki un virsnieki, kareivji un dižciltīgie, jātnieki, visi zirgiem mugurā.

²⁴Tie virzīsies pret tevi no ziemeļiem, milzīgs zirgu un ratu jūklis un bezgalīgi lieli tautu pulki. Tie ielenks tevi, bruņojušies ar lieliem un maziem vairo-giem un segti ar dzelzs bruņu cepurēm. Viņi nāks tev virsū no visām pusēm, un Es nodošu tiem izšķiršanai šo tiesisko nesaskaņu gadījumu. Es nodošu viņu rokās visu tiesas varu, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem.

²⁵Es tev likšu sajust savas dusmas, un tie apiesies ar tevi visai bargi: tie nogriezīs tev degunu un ausis, un kas no tevis vēl paliks, tas kritīs no zobena. Tie atņems un aizvedīs tavus dēlus un meitas, un kas vēl no tevis atliks, to aprīs uguns.

²⁶Tie novilks tavas drēbes un atņems tavas dārgās rotas.

²⁷Tā Es darīšu galu tavai mīlniecibai un tavai netiklībai jau kopš Ēģiptes laikiem, ka tu vairs neraugies uz turieni un nepiemini vairs Ēģipti.

²⁸Jo tā saka Dievs tas Kungs: Redzi, Es tevi nodošu to rokās, ko tu ienīsti, to varā, no klipiem tava dvēsele novērsusies.

²⁹Tie liks tev tomēr sajust savu naidu pret tevi, tie atņems tev visu, kas tev ir, un atstās tevi guļam pliku un kailu, ka atklājas tavas mīlnieces kailums, tava izvirtība un tava laulības pārkāpšana.

³⁰Visu šo tavu noziegumu dēļ tas tev arī notiks, jo tu savā iekārē esi skrējusi pakal pagānu tautām un ar viņu elkiem nešķīsta kļuvusi.

³¹Tu esi gājusi pa to pašu ceļu kā tava māsa, tādēļ Es dodu tagad viņas kausu tev rokā, lai tu dzertu no tā.“

³²Tā saka Dievs tas Kungs: „Tavas māsas kauss tev jādzer, tas dziļais un platais (—un par apsmiekla un zobgalību priekšmetu tev būs palikt—), tur daudz iet iekšā,

³³Tā ka tu būsi pavisam apreibusi un apskurbusi gan no stiprā dzēriena, gan no sērām un raudām: izbaiļu un šausmu kauss ir tavas māsas Samarijas kauss.

³⁴Tu izdzersi un iztukšosi to līdz dibenam un vēl nolaizīsi tā šķembeles un ar tām ievainosi savas krūtis, jo Es to esmu tā teicis,“ saka Dievs tas Kungs.

³⁵Tādēļ Dievs tas Kungs saka tā: „Tāpēc ka tu Mani aizmirsi un pameti Mani sev aiz muguras, tad arī ciet nu tagad sodu par savu izvirtību un netiklo mīlināšanos.“

³⁶Tad tas Kungs man sacīja: „Cilvēka bērns, vai tu negribi iet tiesā ar Oholu un Oholibu? Tad rādi tām viņu nelietību,

³⁷Ka tās pārkāpušas laulību un ka asinis vēl līp pie viņu rokām, jo, proti, tās pārkāpušas laulību ar saviem elkiem, tiem ziedojušas pat savus bērnus, ko tās Man bija dzemdējušas, iemezdamas tos ugunī elkiem par barību.

³⁸Tad vēl ar to tās noziegušās pret Mani, ka tās tanī pašā dienā darījušas nešķistu manu svēto vietu un likušas galīgi novārtā manas svētās dienas,

³⁹Jo kad tās bija nokāvušas savus bērnus saviem elkiem, tās gāja tani pašā dienā manā svētnīcā, lai tai laupītu tās svētumu. Redzi, tādas lietas tās ir pie-kopušas manā namā.

⁴⁰Tiešām, tās sūtīja pat ziņu vīrie-šiem, kam bija jāierodas pie viņām no tālienes, un tiklīdz pie viņiem bija ieradu-šies attiecīgi sūtņi, tie nāca; viņu dēļ tu mazgājies, noziedi savu seju un krāsoji savas acis, kā arī greznojies ar rotām.

⁴¹Tad tu atlaidies uz krāšņa zviļņa kura priekšā stāvēja galds; uz tā tu biji nolikusi manas kvēpināmās zāles un manu eļļu.

⁴²Tad atskanēja jautri noskaņotās sanāksmēs skaļās dziesmas un dzīru troksnis; dzīrotāji un dzīrotājas aicināja arī vīriešus no vienkāršās tautas tāpat arī dzērājus no tuksneša; tie lika sprādzes ap viņu rokām un krāšņus vainagus uz viņu galvām.

⁴³Tad Es domāju par viņu, kas tagad jau veca un biežās laulības pārkāpšanas dēļ jau novājināta, vai viņa (jo viņa jau tāda ir savā būtībā) arī tagad vēl nodosies netiklībai?

⁴⁴Tomēr pie viņas iegriezās, kā iegriežas pie atklātas netikles; tā vīrieši gāja pie Oholas un Oholibas, šim netiklajām sievietēm.

⁴⁵Bet taisnīgi vīri tās tiesās pēc likumiem, kas pastāv laulības pārkāpējām un slepkavotājām, jo tās ir laulības pārkāpējas, un asinis līp pie viņu rokām.“

⁴⁶Jo tā saka Dievs tas Kungs: „Es sasaukšu draudzes sapulci un tās nodošu rupjai izrīcībai ar tām un to mantas izlaupīšanai.“

⁴⁷Tautas sapulce viņas nomētās ar akmeņiem, sacirtis ar zobeniem, nokaus viņu dēlus un meitas un nodedzinās viņu namus ar uguni.

⁴⁸Tā Es izbeigšu netiklību visā zemē, lai visas pārējās sievas ļautu sevi brīdināt un nenodotos izvirtībai kā viņas.

⁴⁹Tā jums būs jānožēlo savā sirdī jūsu zemiskā izlaidība, un jums būs jācieš sods par to, ko jūs nogrēkojušās ar saviem elkiem, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Dievs tas Kungs.“