Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ECECHIELA 3 Bible Online

ECECHIELA 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ECECHIELA 3

¹Tad Viņš man sacīja: „Cilvēka bērns, ēd, kas tavā priekšā, ēd šo rakstu rituļu un tad ej un sludini Israēla namam.“

²Tad es atvēru muti, un Viņš man deva ēst rakstu rituļu

³Un man sacīja: „Cilvēka bērns, apēd šo rakstu rituļu, ko Es tev dodu, un pildi ar to savas iekšas.“ Tad es to apēdu, un tas bija manā mutē tik salds kā medus.

⁴Un Viņš man teica: „Cilvēka bērns, ej pie Israēla un sludini Israēla namam manā vārdā.

⁵Es tevi nesūtu pie tautas, kam sveša valoda un nesaprotama runa, bet pie Israēla nama,

⁶Nedz arī pie lielām tautām, kam sveša valoda un nesaprotama izteiksme, kupas vārdus tu nesaproti. —Taču ja Es tevi pie tām sūtītu, tās tevi uzklausītu,

⁷Bet Israēla nams negrib tevi uzklausīt, tie taču neuzklausa arī Mani. Israēla namam ir bieza piere un cieta sirds.

⁸Redzi, Es nocietināšu tavu vaigu līdzīgu viņu vaigam, Es došu tev cietu pieri, kas būtu līdzīga viņu pierei,

⁹Kā dimantu, kas cietāks par klinti, Es darīšu tavu pieri. Nebīsties no tiem, lai tevi nebaida viņu vaigs, jo tie ir nepielaidīga cilts.“

¹⁰Tad Viņš vēl turpināja: „Cilvēka bērns, visus vārdus, ko Es tev runāšu, uzklausies labi ar savām ausīm un ieguldi dziļi savā sirdī.

¹¹Un ej pie trimdiniekiem, saviem tautiešiem, runā uz tiem un saki: „Tā saka Dievs tas Kungs, vai tie tevi klausa, vai neuzklausa.“

¹²Tad gara spēks pacēla mani, un es izdzirdu aiz sevis ārkārtīgi skaļu un spēcīgu troksni, kad pacēlās no savas vietas tā Kunga godība,

¹³Un proti—četru dzīvo tēlu spārnu švīkstoņu, šiem spārniem savā starpā saskaroties, un ratu rīboņu, katram ritenim griežoties līdzās savam tēlam.

¹⁴Kad Dieva gars mani pacēla un aizrāva, es gāju uz priekšu, būdams sava gara satraukumā dziļi nospiests, bet tā Kunga roka ar pārmērīgi varenu spēku turēja mani.

¹⁵Tā es nonācu pie trimdiniekiem Tel-Abibā, kur tie dzīvoja pie Ķebara upes. Tur es sēdēju septiņas dienas garā noskumis klusībā viņu vidū.

¹⁶Kad septiņas dienas pagāja, man atskanēja garā tā Kunga vārds, kas man sacīja:

¹⁷„Cilvēka bērns, Es tevi esmu ielicis par sargu Israēla namam. Kad tu uztversi vārdu no manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina manā vārdā.

¹⁸Kad Es saku bezdievim: Tev jāmirst! un tu to nepārnāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas.

¹⁹Bet kad tu bezdievi būsi pamācījis un viņš tomēr neatstājas no savas bezdievības un sava ļaunā ceļa, tad viņš nomirs savos grēkos, bet tu izglābsi savu dzīvību.

²⁰Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu un Es nostāšos pret viņu, viņš mirs. Kad tu viņu nebūsi pamācījis, viņš nomirs savos grēkos. Viņa taisnību, ko tas darījis, vairs nepieminēs. Bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas.

²¹Bet kad tu pamācīsi taisno negrēkot un viņš negrēkos, tad viņš paliks dzīvs, tādēļ ka pieņēma pamācību, un tu būsi izglābis savu dzīvību.“

²²Tā Kunga roka nāca tur pār mani, un Viņš man sacīja: „Celies un ej klajumā, tur Es runāšu ar tevi!“

²³Tad es cēlos un aizgāju klajumā, un tur es skatīju tā Kunga godību, kā es to redzēju pie Ķebaras upes; tad es nokritu uz sava vaiga.

²⁴Bet Dieva spēks nāca pār mani, un es nostājos uz savām kājām. Viņš uzrunāja mani un sacīja: „Ej un ieslēdzies savā namā!

²⁵Redzi, cilvēka bērns, tev uzliks važas, tu būsi saistīts un nevarēsi iziet viņu vidū.

²⁶Es likšu tavai mēlei pielipt pie tava žokļa, ka tu paliec mēms un nebūsi tiem vairs par pamācītāju, jo tie ir pretestības pilna un nepaklausīga cilts.

²⁷Bet kad Es runāšu ar tevi, Es atdarīšu tavu muti, un tu saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: kas klausa, lai klausa, kas neklausa, lai neklausa, —jo tie ir pretestības pilna un nepaklausīga cilts.“