Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ECECHIELA 31 Bible Online

ECECHIELA 31 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ECECHIELA 31

¹Vienpadsmitā gada trešā mēneša pirmajā dienā atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:

²„Cilvēka bērns, griezies pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un viņa ļaudīm ar šādiem vārdiem: Kam tu līdzinājies savā varenumā un sava stāvokļa augstumos?

³Tiešām, tu biji līdzīgs diž-jeb daileglei, līdzīgs ciedra kokam Libanonā ar skaistiem zariem, kuplām ēnainām skujām un slaidu augumu, tā ka ciedra galotne iesniedzās pašos mākoņos.

⁴Ūdens bija izaudzējis to lielu, un apakšzemes ūdeņi lika tam stiepties arvienu garākam, jo straumes tecēja plašā lokā ap tā saknēm, kamēr citādi līdz pārējiem kokiem klajumā nonāca tikai sīki strautiņi.

⁵Tādēļ tas pacēlās augumā un garumā pāri pār visiem kokiem laukā, tā sīkie zari kļuva kupli, un lielie stiepās gājumā no bagātās apūdeņošanas.

⁶Visādi putni apakš debess taisīja ligzdas tā zaros, visādi lauku un meža zvēri laida pasaulē savus bērnus apakš tā vainaga, un tā pavēni dzīvoja daudzas tautas.

⁷Skaists tas bija savā diženumā un savu zaru kuplumā, jo tā saknēm bija ūdens papilnam.

⁸Ciedru koki Dieva dārzā to nepārspēja, cipreses tam netika līdz ar saviem zariem, platāniem nebija tādu zaru kā tam. Neviens koks Dieva dārzā nevarēja ar to mēroties skaistuma ziņā.

⁹Es to darīju tik skaistu ar tā zaru kuplumu, ka visi Ēdenes koki, kas ir Dieva dārzā, to apskauda.“

¹⁰Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Tāpēc ka tas tā izslējies augumā un ar savu galotni pacēlies līdz padebešiem un ka arī tā sirds uzpūtusies tā lielā augstuma dēļ,

¹¹Es to nodevu kādas varenas tautas rokā, kas ar to var rīkoties pēc patikas samērā ar tā ļaunprātību: Es to atstūmu tā pārkāpuma dēļ.

¹²Tad sveši, kas paši briesmīgākie tautu starpā, to nocirta un aizsvieda prom: tā zari nokrita uz kalniem un visur ielejās, tie salauzti mētājās visapkārt pa gravām. Visas tautas aizgāja no šā koka pavēņa un to atstāja bez ievērības guļam.

¹³Uz nogāztā koka stumbra nolaidās visādi debess putni, un visi lauku zvēri metās uz tā zariem,

¹⁴Lai pie ūdens augošie koki nelepojas turpmāk ar savu lielo augumu un necenšas sniegties ar savu galotni līdz mākoņiem, un lielie to starpā, kas apgādāti ar ūdeni, lai nedižojas ar savu lielumu, jo tie visi ir nāvei lemti, tiem jānogrimst pazemē pie tiem cilvēku bērniem, kas jau nogrimuši bedrē.“

¹⁵Tā saka Dievs tas Kungs: „Tanī dienā, kad tas nogrima pazemē, Es liku apakšzemes ūdens plūsmai tērpties tādēļ sērās, Es apturēju tās tecējumu, tā ka apstājās plūst lielie ūdeņi. Libanonam Es liku tīties tā dēļ sēru tērpā, un visi lauku koki nokalta.

¹⁶Tā kritiena dunoņā Es liku notrīcēt tautām, kad Es tam liku noslīgt pazemē pie tiem, kas jau nogrimuši bedrē. Un visi Ēdenes koki pamazām apakšzemē nomierinājās, tāpat arī paši visrūpīgāk izlasītie un labākie Libanonā, kā arī visi, kas bija ar ūdeni bagatīgi veldzēti.

¹⁷Arī tiem bija jānogrimst līdz ar ciedra koku pazemē pie zobena nokautajiem, kas agrāk dzīvoja tā pavēnī tautu starpā.

¹⁸Kam tad tu no Ēdenes kokiem esi līdzīgs godībā un lielumā? Arī tu nogrimsi ar Ēdenes kokiem pazemē un tur gulēsi neapgraizītu, zobena nokautu vidū. Tāds ir faraons un visa viņa godība,“ tā saka Dievs tas Kungs.