Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA DANIĒLA 3 Bible Online

DANIĒLA 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

DANIĒLA 3

¹Ķēniņš Nebukadnēcars lika darināt zelta tēlu, tas bija sešdesmit olekšu augsts un sešas olektis plats, viņš to uzstatīja Bābeles valsts Duras klajumā.

²Ķēmņš Nebukadnēcars izsūtīja vēstnešus, lai aicinātu atsevišķu zemju priekšniekus, ķēniņa vietniekus, augstākos virsniekus, virstiesnešus, mantziņus, valsts naudas lietu kārtotājus, tieslietu pratējus, padomniekus un visus citus valsts augstākos ierēdņus un citus piedalīties tēla iesvētīšanā, ko Nebukadnēcars bija licis uzsliet.

³Tad sapulcējās zemju priekšnieki, augstākie virsnieki, virstiesneši, mantziņi, valsts naudas lietu kārtotāji, tieslietu pratēji, padomnieki un visi citi augstākie valsts ierēdņi uz tēla iesvētīšanu, ko bija licis veidot Nebukadnēcars, un nostājās tēla priekšā.

⁴Tad ziņotājs izsauca stiprā balsī: „Jums, tautas, ciltis un valodu vienības, tiek pavēlēts:

⁵Līdz ko jūs dzirdēsit atskanam pūšamos ragus, bazūnes, kokles, vijoles, citaras, stabules, somu dūkas un citus mūzikas instrumentus, tad jums jāno-metas zemē zelta tēla priekšā, ko Nebu-kadnēcars licis darināt, un tas jāpielūdz! Bet ja kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!

⁶Bet, kas nezemosies tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!“

⁷Kad tautas, ciltis un valodu vienības dzirdēja bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, tad tās zemojās zelta tēla priekšā, ko ķēniņš Nebukadnēcars bija licis uzsliet, un to pielūdza.

⁸Tanī laikā uzstājās daži kaldēju vīri un apsūdzēja jūdus.

⁹Tie ziņoja ķēniņam Nebukadnēcaram un sacīja: „Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!

¹⁰Tu, ak ķēniņ, taču pavēlēji, ka ikvienam, līdz ko tas dzird bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, būs zemoties zelta tēla priekšā un to pielūgt;

¹¹Bet kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūdz, to būs iemest degošā ceplī.

¹²Te ir daži jūdi: Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego, kuriem tu uzticējis Bābeles zemes pārvaldīšanu; tie, ak ķēniņ, neievēro tavu pavēli, tie negodā tavus dievus un nepielūdz zelta tēlu, ko tu licis darināt.“

¹³Tad Nebukadnēcars lielās dusmās, pavēlēja atvest Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego,

¹⁴Un kad šos vīrus atveda pie ķēniņa, viņš tos uzrunāja un sacīja: „Vai jūs, Sadrach, Mesach un Abed-Nego, ar nolūku negodājat manus dievus un nepielūdzat zelta tēlu, ko es liku veidot?

¹⁵Nu tad, ja jūs ar mieru, līdz ko dzirdēsit bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instru-mentus, zemoties tā tēla priekšā, ko es pavēlēju izveidot, un to pielūgt, tad labi! Bet ja jūs to nepielūdzat, tad jūs iemetīs tūlīt degošā ceplī. Un kas būtu tāds dievs, kas jūs varētu izglābt no manas rokas?“

¹⁶Tad Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego atbildēja ķēniņam Nebukadnēcaram: „Uz to mums tev nekas nav jāpaskaidro!

¹⁷Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ.

¹⁸Bet ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji“

¹⁹Tad Nebukadnēcars iedegās dusmās, un viņa vaigs pret Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego galīgi pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurināt septiņreiz stiprāk nekā parasts

²⁰Un pavēlēja stiprākajiem vīriem sava karaspēka vidū saistīt Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego un tos mest degošā ceplī.

²¹Tā viņi saistīja šos vīrus viņu mēteļos, svārkos, cepurēs un citās drēbēs un iemeta degošā ceplī.

²²Pēc ķēniņa pavēles tik ārkārtīgi sakurināja cepli, ka liesmu svelme nogalināja tos vīrus, kuji atveda Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego.

²³Bet šos trīs vīrus, Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego, iemeta saistītus degošā ceplī.

²⁴Tad Nebukadnēcars pēkšņi sajuta izbrīnu; viņš steidzīgi cēlās un jautāja saviem padomniekiem: „Vai tad mēs neiemetām ugunī trīs vīrus saistītus?“ —Tie atbildēja ķēniņam: „Jā, tiešām tā, ak ķēniņ!“

²⁵Tad viņš atbildēja un sacīja: „Bet es redzu četrus brīvi ugunī staigā-jam, un tiem redzami uguns neko nekait, un ceturtais izskatās kā kāda dievišķa būte.“

²⁶Tad Nebukadnēcars piegāja pie degošā cepļa un sauca tur iekšā: „Sadrach, Mesach un Abed-Nego, jūs visaugstākā Dieva kalpi, nāciet šurp laukā!“ —Tad Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego izgāja no uguns.

²⁷Un zemes pārvaldnieki, virsnieki un ķēniņa padomdevēji, kas tur bija sapulcējušies, redzēja, ka uguns tiem trim vīriem nemaz nebija kaitējusi: viņu galvas mati nebija apsviluši, viņu mēteļi nebija apdeguši, un deguma smaka mēteļos nebija manāma.

²⁸Tad Nebukadnēcars izsaucās: „Slavēts lai ir Sadracha, Mesacha un Abed-Nego Dievs, kas sūtījis savu eņģeli un izglābis savus kalpus, kuyi paļāvās uz Viņu un netaupīja savu dzīvību, pārkāp-dami ķēniņa pavēli, lai negodātu un nepielūgtu citu dievu kā vien savu Dievu!

²⁹Tādēļ es tagad pavēlu, ka visās tautās, ciltīs un valodu vienībās ikvienu, kas zaimotu Sadracha, Mesacha un Abed-Nego Dievu, būs sacirst gabalos un viņa namu pārvērst par drupu kaudzi, jo nav cita Dieva, kas varētu izglābt!“

³⁰Tad ķēniņš no jauna apstiprināja Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego viņu augstajos amatos Bābeles valstī.

³¹Ķēniņš Nebukadnēcars griezās ar vēstījumu pie visām tautām, tautībām un valodu vienībām, kādas pastāv virs zemes: Miers lai jums ir bagātīgi!

³²Es nolēmu darīt visiem zināmas tās zīmes un tos brīnumus, ko Visuaugstais Dievs attieksmē uz mani ir rādījis. Cik lielas ir Viņa zīmes, un cik vareni Viņa brīnumi! Viņa valstība ir mūžīga, un Viņa valdīšana paliek uz radu radiem!