Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JOĒLA 1 Bible Online

JOĒLA 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JOĒLA 1

¹Šis ir tā Kunga vārds, kas atklājies Joēlam, Petuēla dēlam.

²Uzklausiet to jūs, vecākie, un pārdomājiet uzmanīgi arī jūs, visi pārējie zemes iedzīvotāji! Vai kaut kas līdzīgs ir jebkad noticis jūsu laikā vai jūsu tēvu dienās?

³Stāstiet par to saviem bērniem un lieciet, lai jūsu bērni to stāsta tālāk saviem bērniem un viņu bērni atkal nākamai paaudzei!

⁴Kas palika pāri cirmeņiem, to aprija siseņi, ko atstāja neskartu siseņi, to nograuza vaboles, un kas paglābās no vabolēm, to apēda tārpi.

⁵Uzmostieties, dzērāji, un raudiet! Vaimanājiet, vīna cienītāji, jaunā vīna dēļ, jo tas gājis zudumā jūsu mutei!

⁶Varena un savā daudzumā neaptverama tauta brūk virsū manai zemei. Tai ir zobi kā lauvam, un dzerokļi kā lauvas mātei.

⁷Tā ir padarījusi manus vīna dārzus plikus un kailus un iznīcinājusi manus vīģes kokus, tiem apēzdama lapas un nograuzdama mizu. Liela daļa koku nolūzuši, pārējiem atlikuši tikai to kailie, apgrauztie zari.

⁸Vaidi un vaimanā kā jaunava, kas tērpusies sēru drēbēs sava jaunības drauga dēļ!

⁹Jo ēdamie un dzepamie upuri tā Kunga namā vairs nenotiek, un priesteri, tā Kunga kalpi, sēro.

¹⁰Druvas ir nopostītas, tīrumi izskatās notēlojami, labība ir pagalam, vīna koki ir galīgi panīkuši, un ar eļļu ir gaužām bēdīgi.

¹¹Nelaimīgi ir zemkopji, arī vīna dārznieki: viņi vaid un sūdzas skaļā balsī par zaudētiem kviešiem un miežiem, jo tīrumos nekāda raža nav sagaidāma.

¹²Vīna koks ir nokaltis, vīģes koks neglābjami novītis; tāpat beigti visi granātkoki, pagalam palmas un ābeles; arī visi pārējie koki laukā nokaltuši; viss prieks cilvēku bērniem ir zudis.

¹³Apvelciet sēru drēbes, apjozieties un skumstiet, priesteri, šņukstiet skaļā balsī jūs, altāra kalpi! Ejiet un guliet cauru nakti, ielīduši sēru maisos, jo ēdamie un slakāmie upuri vairs nenotiek jūsu Dieva namā.

¹⁴Izsludiniet svēto gavēni, sasauciet kopā visu draudzi! Izsludiniet grēku nožēlas dienu! Sapulciniet tautas vecākos un visus zemes iedzīvotājus tā Kungu, jūsu Dieva, namā un piesauciet to Kungu jo skaļā balsī.

¹⁵Ak vai, cik drausmīga diena! Jau tuva ir pati tā Kunga diena; kā visu sagandētāja ar Dieva nolemtiem varas darbiem tā nāk paša Visvarenā sūtīta.

¹⁶Vai nav aizrauta projām barība mums mūsu pašu acu priekšā, un vai prieks un līksmība nav galīgi atstājuši tā Kunga, mūsu Dieva, namu?

¹⁷Satrūdējuši guļ zemē sēklas graudi, tukšas ir klētis, un šķūņi brūk kopā, jo visa labība ir pagalam.

¹⁸Cik drūmi un baigi mauro lopi! Novājējuši ir vērši un govis, jo nav viņiem kur ganīties, —avis izģinst un panīkst.

¹⁹Tevi, Kungs, es piesaucu, jo karstuma svelme ir izdedzinājusi klaju-mos ganības, un uguns aprijusi visus pa tīrumiem sastādītos kokus.

²⁰Slāpēs iztvīkuši pacel pret Tevi, ak Kungs, savus drausmīgos kaucienus meža zvēri, jo izžuvuši ir ūdens avoti un dedzinātāja svelme ir aprijusi klajumu ganības!