Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JONAS 1 Bible Online

JONAS 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JONAS 1

¹Tad atklājās tā Kunga vārds Jonam, Amitaja dēlam, un tas Kungs teica:

²„Celies un dodies uz lielo pilsētu Ninivi; norāj to un paziņo tai, ka tās ļaunie darbi jau nonākuši mana vaiga priekšā!“

³Bet Jona cēlās, lai bēgtu no tā Kunga vaiga, gribēdams nokļūt Taršišā, un nonāca līdz Jafai. Tur viņš atrada kuģi, kas taisijās ceļā uz Taršišu, samaksāja braucamo naudu un iekāpa kuģī, kam bija viņu aizvest uz Taršišu projām no tā Kunga acīm.

⁴Tad tas Kungs lika pūst uz jūras lielam vējam; drīzi sacēlās vētra, un visiem likās, ka kuģis grims.

⁵Kuģa ļaudis pārņēma lielas izbailes, un viņi kliedza, piesaukdami katrs savu dievu, un sameta visu, kas bija uz kuģa, jūrā, lai atvieglotu kravas svaru. Jona bija nokāpis apakšējās dziļākās kuģa telpās, tur nolicies un gulēja dziļā miegā.

⁶Tad pie viņa piegāja kuģa kapteinis un sacīja: „Kā tu vari tik cieši gulēt? Celies un piesauc savu dievu! Varbūt šis dievs atcerēsies mūs, lai mēs neaizejam bojā.“

⁷Un kuģa ļaudis teica cits uz citu: „Sanāciet, metīsim kauliņus, lai izzinātu, kura dēļ mums klājas tik ļauni!“ Kauliņus metot, vaina krita uz Jonu.

⁸Tad viņi teica viņam: „Saki mums, kāpēc mums ir uzbrukusi šī nelaime? Kāda tava nodarbība, un no kurienes tu nāci? Kādas tu zemes un tautas?“

⁹Tad viņš tiem atbildēja: „Es esmu ebrējs un bīstos to Kungu, debesu Dievu, kaš radījis jūru un sauszemi.“

¹⁰Tad no jauna kuģa ļaudis ārkārtīgi izbijās un jautāja viņam: „Kādēļ tu to tā izdarīji?“ —Viņi zināja, ka Jona bēga no tā Kunga, jo viņš to viņiem iepriekš bija pateicis.

¹¹Tad tie viņam sacīja: „Ko lai mēs ar tevi darām, lai jūra nomierinātos?“ —Jo jūra joprojām bija ārkārtīgi nemierīga.

¹²Viņš atbildēja viņiem tā: „Ņemiet mani un iemetiet jūrā, tad tā kļūs rāma. Es zinu, ka manas vainas dēļ pār jums sacēlusies šī lielā vētra.“

¹³Tad kuģa ļaudis, visiem spēkiem airēdami, centās pagriezt kuģi tā, lai vīni drīzāk sasniegtu krastu, bet tas viņiem neizdevās, jo jūra bija sacēlusies un bangoja vētrā pāri viņu galvām.

¹⁴Tad viņi piesauca to Kungu un sacīja: „Ak Kungs, nepazudini mūs šā cilvēka dvēseles dēļ un nepieskaiti mums par grēku viņa nenoziedzīgās asinis! Jo Tu, Kungs, rīkojies tā, kā Tu atzini par pareizu.“

¹⁵Tad viņi satvēra Jonu un iemeta jmā; vētras trakošana mitējās, un drīzi jūra norima pavisam.

¹⁶Bet kuģa ļaudis pārņēma lielas bailes tā Kunga priekšā; viņi nesa tam Kungam kaujamos upurus un deva Viņam īpašus solījumus.