Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA CETURTĀ MOZUS 10 Bible Online

CETURTĀ MOZUS 10 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

CETURTĀ MOZUS 10

¹Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:

²„Taisi sev divas sudraba taures; tās tev būs izkalt no tīra sudraba, un tās lai tev kalpo draudzes sasaukšanai un nometnes pacelšanai.

³Tiklīdz abas pūtīs, tad visai draudzei būs pie tevis sapulcēties saiešanas telts durvīs;

⁴Bet ja vienu vien pūtīs, tad lai pie tevis sapulcējas Israēla virsaiši, kufiem ir pakļauti vīru tūkstoši.

⁵Bet kad jūs ar varenu skaņu pūtīsit, tad lai ceļas tā nometnes daļa, kas apmetusies pret austrumiem.

⁶Bet kad otru reizi tiks trauksme pūsta, tad lai ceļas tās nometnes, kas apmetušās pret dienvidus pusi, un lai dodas ceļā. Trauksme jāpūš posmiem, kad viņiem jādodas ceļā.

⁷Bet ja grib sasaukt draudzes pilnsapulci, tad tas jādara pūšot, tomēr ne tik stipri, kā ceļot trauksmi.

⁸Un priesteriem—Ārona dēliem, ir jāpūš taures, un tas lai ir mūžīgs bauslības noteikums arī jūsu pēcnācējiem.

⁹Un kad jūs ejat kapā par savu tēvu zemi pret ienaidnieku, kas jūs ir apspiedis, tad saceliet trauksmi ar taurēm, un tad tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pieminēs, un jūs tiksit izglābti no saviem ienaidniekiem.

¹⁰Un tāpat arī savās prieka dienās, un savos svētku laikos, un savos jaunā mēneša svētkos pūtiet savas taures, tāpat ari savus dedzināmos un kaujamos pateicības upurus nesot, lai jūsu Dievs jūs piemin. —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!“

¹¹Un notika otra gada otra mēneša divdesmitajā dienā, ka mākonis no saiešanas telts mājokja pacēlās.

¹²Un Israēla bērni izvilka savu telšu mietiņus, un ar pārgājieniem tie devās ceļā projām no Sinaja tuksneša; bet mākonis nolaidās Pāranas tuksnesī.

¹³Tā tie pirmo reizi devās ceļā, klausīdami tā Kunga pavēli Mozum.

¹⁴Un pirmā ar saviem pulkiem un savu kapa pulku karogu ceļā devās Jūdas cilts ar Nachšonu, Aminādaba dēlu, savu pulku priekšgalā.

¹⁵Bet Isašara cilts kara pulku priekšgalā bija Netaneēls, Zuara dēls;

¹⁶Un Zebulona cilts kapa pulku priekšgalā stāvēja Ēliābs, Helona dēls.

¹⁷Kad mājoklis tika nocelts, tad Geršona cilts pēcnācēji ar Merārija pēcnācējiem cēlās un nesa mājokli.

¹⁸Pēc tam Rūbena nometne pacēla savu kapa pulku karogu ar saviem pulkiem, un šo kapa pulku priekšgalā gāja Ēlicūrs, Šedeura dēls.

¹⁹Bet ar Simeona cilts kapa pulkiem bija Šelumiēls, Curišadaja dēls.

²⁰Un Gada dlts kapa pulku priekšgalā bija Ēliasafs, Deguēla dēls.

²¹Tad arī kehatieši, svētnīcas viscienīgāko svēto lietu nesēji, devās ceļā, un mājoklis jau atkal bija uzcelts, kamēr tie atnāca.

²²Tad savas cilts kapa pulku karogu līdz ar saviem pulkiem pacēla Gfraima ļaudis; un viņu priekšgalā gāja Ēlišāms, Amihuda dēls.

²³Un ar Manases cilts pulku gāja Gamaliēls, Pedacūra dēls.

²⁴Un ar Benjamīna cilts kapa pulkiem gāja Abidans, Gideona dēls.

²⁵Tad savu kapa pulku karogu pacēla Dana cilts, lai noslēgtu visu kapa pulku gājienu ar saviem pulkiem, un to priekšgalā bija Ahiēzers, Amišadaja dēls.

²⁶Un ar Ašera dlts kapa pulkiem bija Pagiēls, Ochrana dēls.

²⁷Bet ar Naftaļa dlts kapa pulkiem bija Ahīra, Einana dēls.

²⁸Tā Israēla bērni devās ceļā ar saviem pulkiem, un tie izvilka savu telšu mietus.

²⁹Un Mozus sadja Hobabam, Reguēla dēlam, savam midianiešu sievas tēvam: „Mēs dodamies ceļā uz to vietu, par ko tas Kungs ir sacījis: Es to jums došu. —Nāc kopā ar mums, mēs tev palīdzēsim, jo tas Kungs ir apsolījis labu darīt Israēlam.“

³⁰Bet viņš atbildēja: „Es gan neiešu, jo es gribu iet tikai uz savu zemi un pie saviem radiem.“

³¹Bet Mozus viņam sacīja: „Neatstājies no mums, jo, tāpēc ka tu zini, kur mums tuksnesī ir jāapmetas, tu esi mūsu acs.

³²Un notiks, ja tu iesi ar mums un mums nāks labums, ar ko tas Kungs grib mūs svētīt, tad arī mēs tev varam dot kādu labumu.“

³³Un tie nocēlās no tā Kunga kalna triju dienu gājumu, un tā Kunga derības šķirsts tika tiem nests pa priekšu triju dienu pārgājienā, lai izmeklētu viņiem apmešanās vietu;

³⁴Un tā Kunga mākonis bija pār viņiem dienā, kad tie no nometnes cēlās, lai dotos ceļā.

³⁵Un notikās, kad šķirsts tika nests, tad Mozus sacīja: „Celies, Kungs, lai tavi ienaidnieki tiek izklīdināti, un tie, kas tevi ienīst, lai bēg tava vaiga priekšā!“

³⁶Bet ja šķirsts apstājās uz vietas, tad viņš sacīja: „Atgriezies, Kungs, pie Israēla pulku tūkstošiem!“