Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA CETURTĀ MOZUS 19 Bible Online

CETURTĀ MOZUS 19 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

CETURTĀ MOZUS 19

¹Un tas Kungs runāja ar Mozu un ar Aronu, teikdams.

²„Šis ir bauslības nolikums, ko kā pavēli deva tas Kungs, kad Viņš teica: Saki Israēla bērniem, ka tiem tev jāpieved sarkana govs, kas bez vainas, kurai nav nekādas kaites, uz kuras jūgs vēl nav bijis likts.

³Un jums tā jānodod priesterim Eleāzaram, un tā ir jāizved ārā no nometnes un viņa acu priekšā jānokauj.

⁴Un priesteris Ēleāzars lai ņem ar savu pirkstu no govs asinīm, un viņš lai slaka tās asinis septiņas reizes pret saiešanas telts priekšu.

⁵Un tad lai viņš liek govi sadedzināt savā priekšā: viņas ādu, viņas gaļu, viņas asinis, visa, kopā ar tās zarnu saturu, tā ir sadedzināma.

⁶Un priesteris lai ņem ciedru koka gabalu, īzapu un karmezīna šķetinātu diegu un lai to visu uzmet uz degošās govs.

⁷Un tad lai priesteris mazgā savas drēbes, un lai pats mazgā savu miesu ūdenī; pēc tam viņš drīkst iet nometnē, bet tas ir nešķīsts līdz vakaram.

⁸Un arī tam, kas to ir sadedzinājis, ir jāmazgā savas drēbes ūdenī un jāmazgā sava miesa ūdenī, arī tas ir nešķīsts līdz vakaram.

⁹Tad šķīstam vīram ir kopā jāsaņem govs pelni un tie jānovieto ārpus nometnes šķīstā vietā, un lai tie noder Israēla bērnu draudzei īpašam nolūkam, —šķīstīšanās ūdenim, jo tas ir grēku upuris.

¹⁰Un tas, kas saņēmis govs pelnus, lai mazgā savas drēbes un lai ir nešķīsts līdz vakaram.“ — „Un šāds lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem, un ari svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū:

¹¹Kas aizkar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas.

¹²Trešajā un septītajā dienā viņam ar šo ūdeni ir jāšķīstās, tad viņš kļūs šķīsts, bet ja viņš trešajā un septītajā dienā nešķīstās, tad viņš nebūs šķīsts.

¹³Ikviens, kas pieskāries miruša cilvēka nedzīvam ķermenim un nav no sava grēka atbrīvojies, tas aptraipa tā Kunga mājokli, un tādu dvēseli lai izdeldē no Israēla; tāpēc ka tam pāri nav slacīts šķīstīšanās ūdens, viņš ir nešķīsts, un vēl joprojām nešķīstība ir uz viņa.“

¹⁴„Bet šādi ir nolikumi par cilvēku, ja tas mirst pats savā teltī. Ikviens, kas ienāk tādā teltī, un ikviens kas tanī atrodas, ir nešķīsts septiņas dienas.

¹⁵Un visi trauki, kas ir vaļā, un kam nav vāka virsū, ir nešķīsti.

¹⁶Un ikviens, kas laukā kādam pieskaras, kas ar zobenu nokauts vai kas pats ir miris, tāpat, kas aizkāris cilvēka ģindeni vai arī kapu, tas ir nešķīsts septiņas dienas.

¹⁷Un tad nešķīstā vajadzībām viņiem jāņem no sadedzinātā grēku upura pelniem un uz tiem traukā jāuzlej avota ūdens.

¹⁸Un šķīsts vīrs lai ņem īzapu un to iemērc ūdenī un apslaka telti un visus traukus un visas dzīvās būtnes, kas tanī teltī bijušas, un to, kas aizkāris vai kaulus, vai kādu nonāvētu, vai mirušo, vai kapu.

¹⁹Un šķīstam jāapslaka nešķīstais trešajā un septītajā dienā, un tas ir jāšķīsta no grēkiem septītajā dienā, un tad lai viņš mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš vakarā būs šķīsts.

²⁰Bet tas vīrs, kas ir kļuvis nešķīsts un negrib šķīstīties no saviem grēkiem, tā dvēsele lai tiek izdeldēta no sasauktās draudzes vidus; jo viņš ir tā Kunga svēto mājokli apgānījis, neslakot pār sevi šķīstīšanās ūdeni, viņš ir nešķīsts.

²¹Un tas lai ir viņiem mūžīgs nolikums, ka tas, kas slacījis šķīstīšanās ūdeni, lai arī mazgā savas drēbes; bet kas pieskaras šķīstīšanās ūdenim, tas ir nešķīsts līdz vakaram.

²²Un viss, ko nešķīstais aizkar, kļūst nešķists, un tāpat ikviens, kas viņu aizkaŗ, tas ir nešķīsts līdz vakaram.“