Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA CETURTĀ MOZUS 33 Bible Online

CETURTĀ MOZUS 33 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

CETURTĀ MOZUS 33

¹Šie ir Israēla bērnu pārgājieni, kā viņi iznāca no Ēģiptes pēc saviem pulkiem, būdami Mozus un Arona rokas vadīti.

²Un Mozus uzrakstīja pēc tā Kunga pavēles viņu iziešanu no Ēģiptes, viņu pārgājienus, un šie ir viņu pārgājieni līdz ar to sākumu un apstājas vietām.

³Viņi izgāja, dodamies ceļā no Ramzesas pilsētas, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā; tas ir pirmajā dienā, kas seko Pasā svētkiem, un Israēla bērni izgāja Augstākā rokas vadīti, visiem ēģiptiešiem to redzot,

⁴Kamēr ēģiptieši apraka visus pirmdzimtos, ko tas Kungs bija viņu vidū piemeklējis; un ari par viņu dieviem tas Kungs bija savu tiesu spriedis.

⁵Un Israēla bērni izgāja no Ramzesas un apmetās Sukotā.

⁶Un no Sukotas tie devās ceļā un apmetās Etāmā, kas atrodas tuksneša malā.

⁷No Etāmas viņi pagriezās pret Pihahirotu, kas pretim Baāl Cefonai, un uzcēla savas teltis Migdolas priekšā.

⁸Un no Pihahirotas tie devās tālāk uz priekšu un, izgājuši cauri jūrai uz tuksnesi, viņi nostaigāja triju dienu gājumu Etāmas tuksnesī un apmetās teltis pie Māras.

⁹No Māras tālāk iedami, tie nonāca Elimā, un Elimā bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit vīģu palmas, un tie tur apmetās.

¹⁰No Elimas tie devās atkal ceļā un apmetās pie Niedru jūras.

¹¹Izgājuši no Niedru jūras, viņi apmetās Sina tuksnesī.

¹²Izgājuši no Sina tuksneša, viņi apmetās Dopkā.

¹³Izgājuši no Dopkas, viņi apmetās Alušā.

¹⁴Izgājuši no Alušas, viņi apmetās Rafidimā; un tur nebija ūdens, tautai ko dzert.

¹⁵Un tie izgāja no Rafidimas un apmetās Sinaja tuksnesī.

¹⁶Izgājuši no Sinaja tuksneša, viņi apmetās pie Kārību Kapiem.

¹⁷Izgājuši no Kārību Kapiem, viņi apmetās Hacerotā.

¹⁸Izgājuši no Hacerotas, viņi apmetās Ritmā.

¹⁹Izgājuši no Ritmas, viņi apmetās Rimon-Perecā.

²⁰Izgājuši no Rimon-Perecas, viņi apmetās Libnā.

²¹Izgājuši no Libnas, viņi apmetās Risā.

²²Izgājuši no Risas, viņi apmetās Keheletā.

²³Izgājuši no Keheletas, viņi apmetās teltīs Šāfera kalnā.

²⁴Un no Šāfera kalna viņi devās ceļā un apmetās Haradā.

²⁵Izgājuši no Haradas, viņi apmetās Makhelotā.

²⁶Izgājuši no Makhelotas, viņi apmetās Tahatā.

²⁷Izgājuši no Tahatas, viņi apmetās Terahā.

²⁸Izgājuši no Terahas, viņi apmetās Mitkā.

²⁹Izgājuši no Mitkas, viņi apmetās Hašmonā.

³⁰Izgājuši no Hašmonas, viņi apmetās Moserotā.

³¹Izgājuši no Moserotas, viņi apmetās Bene-Jagakanā.

³²Un no Bene-Jagakanas viņi aizgāja un apmetās Hor-Gidgadā.

³³Izgājuši no Hor-Gidgadas, viņi apmetās Jotbatā.

³⁴Izgājuši no Jotbatas, viņi apmetās Abronā.

³⁵Izgājuši no Abronas, viņi apmetās Ecion-Gebarā.

³⁶Izgājuši no Ecion-Gebaras, viņi apmetās savās teltīs Cina tuksnesī, tas ir Kadešā.

³⁷No Kadešas viņi devās tālāk un apmetās pie Hora kalna, Ēdoma zemes malā.

³⁸Tad priesteris Arons uzgāja Hora kalnā pēc tā Kunga pavēles, un tur viņš nomira četrdesmitā gada piektā mēneša pirmajā dienā, kopš Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes.

³⁹Bet Arons bija simts divdesmit trīs gadus vecs, kad viņš Hora kalnā nomira.

⁴⁰Tad kānaāniešu ķēniņš Arads, dzīvoja Kānaāna zemes dienvidos Negebā, dzirdēja par Israēla bērnu nākšanu.

⁴¹Un tie aizgāja no Hora kalna un apmetās teltīs Calmonā.

⁴²Izgājuši no Calmonas, viņi apmetās Pūnanā.

⁴³Izgājuši no Pūnanas, viņi apmetās Obotā.

⁴⁴Izgājuši no Obotas, viņi apmetās Iei-Hā-Abarīmā pie Moāba robežām.

⁴⁵Izgājuši no Ijimas[8], viņi apmetās Dibon-Gadā.

⁴⁶Un no Dibon-Gadas viņi aizgāja un apmetās Almon-Diblataimā.

⁴⁷Izgājuši no Almon-Diblataimas, viņi apmetās savās teltīs Abarima kal-nājā austrumos no Nebo.

⁴⁸Un izgājuši cauri pārējiem Abarima kalniem, viņi apmetās Moāba klajumos šaipus Jardānai pretī Jērikai.

⁴⁹Viņi apmetās savās teltīs Jardānas upes ielejā no Beit-Ješimotas līdz pat Abel-Hā-Šitimai Moāba klajumos.

⁵⁰Un tas Kungs runāja ar Mozu Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai:

⁵¹„Runā ar Israēla bērniem un saki tiem: „Kad jūs iesit pāri pār Jardānu uz Kanaāna zemi,

⁵²Tad jums jāizdzen visi zemes iedzīvotāji un jāiznīcina visi viņu elku tēli, tāpat arī jāizdeldē visi viņu lietie attēli un jāiznīcina viņu augstieņu svēt-nīcas.

⁵³Un tad jūs pakļausit sev šo zemi un tanī dzīvosit, jo Es jums šo zemi esmu piešķīris, lai jūs to iemantotu.

⁵⁴Un jums tā zeme būs jāsadala, meslus metot, savu cilšu starpā; tai ciltij, kurai vairāk ļaužu, tās īpašums jāpavairo, un tai, kurai maz ļaužu, tās īpašumam jābūt mazākam; kā katrai mesli krīt, tā lai tā saņem, tikai zemi jums būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm.

⁵⁵Bet ja jūs neizdzīsit zemes iedzīvotājus, tajā ieejot, tad notiks, ka tie, kurus jūs saudzēsit, lai tie atliktos, tie jums kļūs par dadžiem jūsu acīs un par ērkšķiem jūsu sānos, un tie jums uz-māksies tai zemē, kurā jūs dzīvosit.

⁵⁶Un notiks, ka tā, kā Es ar viņiem domāju darīt, tā Es ar jums darīšu.“