Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA NACHUMA 2 Bible Online

NACHUMA 2 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

NACHUMA 2

¹Redzi, pāri kalniem kust prieka vēstneša kājas, kas vēstī mieru! Svētī savus svētkus, Jūda, un pildi savus īpašos solījumus ari ar brīvprātīgiem ziedojumiem! Jo nekrietnais vairs nestaigās cauri taviem novadiem: viņš ir pavisam iznīcināts.

²Tomēr visu sagrāvējs ir devies pret tevi uzbrukumā, Ninive. Nocietini vēl spēcīgāk un apsargā savu cietoksni, uzmani ceļu, apjoz Savus gurnus, apbru-ņojies un pastiprini savu spēku, cik vien iespējams!

³Jo tas Kungs no jauna nostiprinās kā Jēkaba, tā ari Israēla godību, kaut laupītāji bija tos izlaupījuši un nopostījuši viņu vīna stādus.

⁴Viņa spēcīgo cīnītāju vairogi ir sarkanā krāsā, vina karavīri tērpti purpurā; viņa kara rati laistās spožā tērauda mirdzumā kā savas darināšanas dienā, viņa šķēpu smailes zib.

⁵Viņa rati ripo pa ielām, un to rīboņa atskan ielās; tie lāsmo kā lāpas un drāžas uz priekšu kā zibeņi. Nesnauž ari Ninives valdinieks.

⁶Viņš atceras savus varonīgos karavīrus, sauc tos, viņi iet un klūp un steidzas uz pilsētas mūri, kura pakājē uzbrucēji jau uzcēluši mūra lauzējam aizsargu jumtu.

⁷Bet ūdens noteku aizvari atveras, un ķēniņa pilī rodas apjukums.

⁸Ķēniņiene tiek apsmieta un aizvesta gūstā, viņas galma jaunavas raud un vaid aprautā balsī kā balodes un sit sev pa krūtīm sirds vietā.

⁹Jo Ninive kļuvusi līdzīga saviļņotiem ūdeņu klajumiem, kas stāvējuši mierīgi sakrāti dīķī, bet tagad paši plūst projām. Viņi pūlas gan tos atturēt, saukdami: „Stāviet, stāviet!“ —bet neviena ūdens lāse negriežas vairs atpakaļ.

¹⁰„Tad nu laupiet sudrabu, laupiet zeltu!“ —jo te nav gala bagātībām, un visvisādi dārgumi un dārgakmeņi te ir neizmērojamā daudzumā.

¹¹Visur posts, tukšs klajums un kaila zeme! Sirdi ir pārņēmis izmisums, ceļi ļodzās, gurni gurst un trīc, un visiem nobāl vaigi.

¹²Kur nu ir veco lauvu mājoklis un mazo lauvēnu rotaļu vieta, pa kuru pastaigājas lauva un lauvas māte ar saviem mazuļiem, kur šie mazuļi mita drošībā, kur neviens nedrīkstēja viņus traucēt?

¹³Un pietiekamā daudzumā lauva mēdza saplosīt dzīvniekus saviem mazuļiem, un nemitīgi viņš medīja un nokoda kustoņus ari savām lauvas mātēm, ari pats savas alas viņš piepildīja ar nomedīto laupījumu un savas migas vietu ar saplosīto dzīvnieku gabaliem.

¹⁴„Bet redzi, Es esmu pret tevi,“ —saka tas Kungs Cebaots, —„Es likšu taviem kaj-a ratiem dūmos sadegt; zobens apris tavus jaunos lauvas, tavu vēstnešu balss vairs nebūs sadzirdama!“