Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA NACHUMA 3 Bible Online

NACHUMA 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

NACHUMA 3

¹Bēdas tai asinskārai pilsētai, kas ir pārpildīta ar meliem un varas darbiem un kas savu laupīšanas paradumu nespēj atmest!

²Klau, pātagas švīkst, riteņi aizdārd, zirgi joņo, un rau rīb!

³Atauļo jātnieki ar spīdīgiem zobeniem un mirdzošiem šķēpiem. Aiz viņiem paliek daudz nogalināto, veselas līķu kaudzes; galu dabūjušiem nav skaita, un bieži gājējiem jāklūp pār savu piederīgo līķiem.

⁴Tas viss skaistās un pievilcīgās netikles daudzkārtīgās netiklības dēļ; ar savām burvības spēju pilnām mīlas mākām un mākslām viņa padarījusi par vergiem svešas tautas un ar savām valdzināšanas mākslas spējām pakļāvusi sev veselas ciltis.

⁵„Redzi, Es tagad tuvošos tev,“ —saka tas Kungs Cebaots, —„Es atsegšu tevi, pārmetot tava tērpa garo piegali tev pār galvu. Es parādīšu tautām tavu kailumu un svešām ķēniņu valstīm tavu kaunu.

⁶Es likšu tevi apmētāt ar nešķīstiem gānekļiem, tie liks tevi kaunā un tevi padarīs par biedēkli,

⁷Tā ka visi, kas tevi redzētu, lai bēgtu no tevis un teiktu: Ninive ir izpostīta, kam lai tās būtu žēl? —Un kur lai es sameklēju tev iepriecinātājus?“

⁸Vai tev pašai šķiet, ka tu esi labāka par No Amona pilsētu[1], kas atradās Nīlas krāču abās krastmalās, kurai visapkārt bija ūdeņi, pilsētu, kuras aizsargu muri bija Nīlas apskaloti un kupas cietoksnis bija jūra?

⁹Aitiopieši bija tās sauszemes stiprums un bezgalīgais daudzums ēģiptiešu; Putas un Libijas iedzīvotāji bija vienmer tās palīgi cīņās.

¹⁰Tomēr arī viņai bija jāaiziet trimdā un kājām jādodas gūstā; viņu bērni palika guļam sašķaidītiem galvas kausiem visu ielu stūros; par dižciltīgajiem meta kauliņus un visus pilsētas varenos iekala dzelžos un saslēdza važās.

¹¹Arī tev, —Ninive, tagad jākļūst dzērumā noreibušai, apmulsušai, pat nepazīstamai! Un kaut tu arī būtu spē-cīga jaunava, tev tomēr būs jāpaslēpjas un jāmeklē glābiņš no sava ienaidnieka.

¹²Visi tavi cietokšņi ir kā vīģes koki ar pirmajiem augļiem, kas, ja kokus pakrata, krīt mutē tiem, kas tos grib ēst.

¹³Redzi, tavi kareivji ir kā sievietes jūsu vidū. Tavas zemes vārtus viņi vērtin mēdz vērt vaļā ienaidnieka priekšā, kad uguns ir aprijusi tavu vārtu dzelzs aizšaujamos.

¹⁴Apgādājies ar ūdeni aplenkuma laikam, nostiprini savus nocietinājumus! Roc mālu zemi, samīci mālus ar savām kājām un darini izturīgus ķieģeļus!

¹⁵Bet uguns tevi tomēr aprīs, un zobens iznīcinās; tā aprīs tevi kā siseņu cirmeņus, kaut arī tevis jau būtu tikdaudz kā šo cirmeņu, jā—tikdaudz kā siseņu vispārīgi.

¹⁶Tirgotāju tev vairāk kā zvaigžņu pie debesīm, bet viņiem kā jauniem siseņiem būs jāizslīd no savu priekškāju apvalka un jāaizlido!

¹⁷Tavu augstāko pārvaldnieku tev arī ir tikdaudz kā siseņu, vagaru un rakstvežu ir kā lidojošu kukaiņu bari, kas aukstās dienās sametas uz žogiem, bet kad atspīd saule, tie paceļas gaisā, un neviens nezina, kur tie paliek.

¹⁸Tavi gani un vadoņi ir iesnaudušies, ak, Asirijas ķēniņ! Tavi dižciltīgie ir nogūlušies mierā, tavi karavīri ir izklīduši pa kalniem, un nav neviena, kas tos savāktu vairs vienkopus!

¹⁹Tavai vainai nav dziedināšanas, sitiens, kas tevi ķēris, ir nāvīgs 1 Visi, kas tādas lietas par tevi dzirdēs, plaukšķinās aiz prieka rokas par tavu likteni, jo kūpi gan nav vajājusi bez mitēšanās tava ļaunprātība!