Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA CAKARIJAS 1 Bible Online

CAKARIJAS 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

CAKARIJAS 1

¹Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā astotajā mēnesī atklājās tā Kunga vārds Cakarijam, Berechjas, Ida dēla, dēlam, pravietim, un tas skanēja:

²„Tas Kungs ir bijis ļoti dusmīgs uz jūsu tēviem,

³Un saki viņiem: Tā saka tas Kungs Cebaots: Ja jūs piegriezīsities Man, —saka tas Kungs Cebaots, —tad Es piegriezīšos jums, —saka tas Kungs Cebaots.

⁴Neesiet kā jūsu tēvi, kam agrākie pravieši sludināja un stāstīja: Tā saka tas Kungs Cebaots: Novērsieties no saviem ļaunajiem ceļiem un no saviem darbiem!“ Bet viņi neklausīja un nepiegrieza Man vērības! —saka tas Kungs.

⁵Kur tad nu ir jūsu tēvi? —Un vai pravieši dzīvo mūžīgi?

⁶Bet vai nav tā, ka mani vārdi un likumi, ko Es liku saviem kalpiem praviešiem sludināt, ir taču jūsu tēvus skāruši, ka tie atgriezās un liecināja: Tiešām, tā, kā tas Kungs Cebaots bija nodomājis ar mums rīkoties, un kādus ceļus mēs esam gājuši un ko darījuši, tā arī Viņš mums ir darījis!“

⁷Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā vienpadsmitā mēneša, kas ir sebata mēnesis, divdesmit ceturtajā dienā atklājās tā Kunga vārds Cakarijam, Berechjas, Ida dēla, dēla, pravietim, un tas skanēja:

⁸Nakti es redzēju parādību, ka, lūk, sarkanbrūnā zirgā sēdēja kāds virs, un viņš bija apstājies zem mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkanbrūni, lapsas krāsā, melni un balti zirgi.

⁹Un kad nu es jautāju: „Mans Kungs, kāda tiem nozīme?“ Tad eņģelis, kas ar mani runāja, man teica: „Es tev rādīšu, kāda tiem nozīme.“

¹⁰Un vīrs, kas sēdēja zirgā zem mirtēm, atbildēja un teica: „Tie ir tie, kurus tas Kungs ir izsūtījis, lai pārstai-gātu zemi.“

¹¹Bet viņi savukārt ziņoja tā Kunga eņģelim, kas arī stāvēja zem mirtēm, un sacīja viņam: „Mēs esam pārstaigājuši visu zemi, un, raugi, visā zemē valda dziļš miers.“

¹²Tad atbildēja tā Kunga eņģelis un sacīja: „Kungs Cebaot, cik ilgi Tu negribēsi apžēloties par Jeruzālemi un par Jūdas pilsētām, uz kurām Tu esi bijis dusmīgs visus šos septiņdesmit gadus?“

¹³Un tas Kungs atbildēja eņģelim, kas ar mani runāja, un teica viņam laipnus un mierinājuma pilnus vārdus.

¹⁴Un eņģelis, kas ar mani runāja, teica man: „Sludini un saki: Tā saka tas Kungs Cebaots: Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu,

¹⁵Un Es esmu ļoti dusmīgs uz lepnajiem un bezrūpības pilnajiem pagāniem; Es biju tikai drusciņ dusmīgs, viņi turpretī no savas puses palīdzēja izraisīt jo lielāku ļaunumu.“

¹⁶Tāpēc tā saka tas Kungs: „Es piešķiršu Jeruzālemei atkal savu žēlas-tību, un tajā uzcels manu namu“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un mērījamā aukla izstiepjama tieši pār Jeruzālemi.“

¹⁷Un sludini tālāk un saki: „Tā saka tas Kungs Cebaots: Manām pilsētām atkal klāsies labi, tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu un Sev atkal izredzēs Jeruzālemi.“