Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA CAKARIJAS 7 Bible Online

CAKARIJAS 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

CAKARIJAS 7

¹Tas norisinājās ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā, kad devītā mēneša, kas saucas kislevs, ceturtajā dienā atklājās tā Kunga vārds Cakarijam

²Sakarā ar to, ka Bēteles iedzīvotāji sūtīja Sareceru un Regcm-Melechu kopā ar viņu pavadoņiem, lai viņi aizlūgtu tā Kunga priekšā

³Un liktu priesteriem, kas bija tā Kunga Cebaota namā, un praviešiem atbildēt uz šādu jautājumu: „Vai mums vēl jāskumst un jāraud un ari jāgavē piektajā mēnesī, kā mēs to esam darījuši tagad jau tikdaudz gadus?“

⁴Tad man garā atskanēja tā Kunga Cebaota vārds, un tas teica tā:

⁵„Sludini ļaudīm visā zemē un priesteriem un saki tā: Kad jūs gavējāt un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī visus šos septiņdesmit gadus, vai tad jūs Manis dēļ tā gavējāt?

⁶Jeb vai kad jūs ēdāt un dzērāt, vai jūs neēdāt un nedzērāt paši savā labā?

⁷Vai tad šie nav tie baušļi, ko tas Kungs ir licis sludināt arī agrākiem praviešiem, kad Jeruzāleme vēl dzīvoja mierā un kad tajā līdz ar apkārtējām pilsētām valdīja pilnība un ļaudis dzīvoja ari no pilsētas uz dienvidiem un ielejās?“

⁸Un tālāk izrosījās tā Kunga vārds Cakarijam, un tas skanēja:

⁹„Tā saka tas Kungs Cebaots: Spriediet taisnu tiesu, un lai ikviens parāda pret savu brāli mīlestību un žēlsirdību!

¹⁰Un nedariet pāri atraitnēm, bāriņiem, svešiniekiem un nabagiem, un neturiet ļauna savā sirdī cits pret citu!“

¹¹Bet viņi to neievēroja, palika nepaklausīgi, negribēja uzņemties nekādu jūgu un aizbāza savas ausis, lai neko nedzirdētu,

¹²Un nocietināja savas sirdis kā kaļķakmeni, lai viņi nedzirdētu nedz pamācības, nedz norādījumus, ko tas Kungs Cebaots tiem deva, ar savu Garu likdams tos sludināt agrākiem pravie-šiem. Tādēļ arī bija nākušas pār viņiem tā Kunga Cebaota tik lielās dusmas.

¹³„Kā tie neklausīja, kad Es saucu,“ —saka tas Kungs Cebaots, —„tā tagad Es neklausīšu, kad tie sauc!

¹⁴Tāpēc Es viņus izkaisīju starp visām svešām tautām, kas viņus nepazina, un zeme aiz viņiem palika tukša, tā ka neviens tur vairs neklejo, un tādā kārtā labā un mīlīgā zeme kļuvusi par neauglīgu kailatni.“