Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 11 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 11 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 11

¹Un notikās, kad Jēzus pavēles saviem divpadsmit mācekļiem bija pabeidzis, tad viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.

²Un kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem.

³Un lika tam sacīt: „Vai tu esi tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?“

⁴Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat:

⁵Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.

⁶Un svētīgs ir, kas pie manis neapgrēcinājas.“

⁷Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: „Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vēiš šurpu turpu šauba?

⁸Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos.

⁹Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis.

¹⁰Šis ir tas, par ko rakstīts: Redzi, es sūtu savu eņģeli tavā priekšā, kam būs tev ceļu sataisīt.

¹¹Patiesi es jums saku: No sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesu valstībā ir lielāks par viņu.

¹²Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.

¹³Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim.

¹⁴Un kad jūs gribat saprast, viņš ir Elija, kam bija jānāk.

¹⁵Kam ausis ir, tas lai dzird.

¹⁶Bet kam es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus laukumā un uzsauc saviem biedriem,

¹⁷Sacīdami: Mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt.

¹⁸Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: Viņam ir ļauns gars.

¹⁹Cilvēka Dēls atnāca, viņš ēd un dzer; un tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitinieku un grēcinieku draugs; un gudrība attaisnojas ar saviem darbiem.“

²⁰Tad viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur viņa brinumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās.

²¹„Vai tev, Choracina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos.

²²Bet es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāki būs soda dienā nekā jums.

²³Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien.

²⁴Bet es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāki tiesas dienā nekā tev.“

²⁵Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: „Es tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.

²⁶Patiesi, Tēvs, jo tā tavs labais prāts ir noticis tavā priekšā.

²⁷Visas lietas man ir mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu, kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu, kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.

²⁸Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.

²⁹Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.

³⁰Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.“