Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 12 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 12 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 12

¹Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un viņa mācekli bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst.

²Bet farizēji, to redzēdami, uz viņu sacīja: „Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt.“

³Bet viņš uz tiem sacīja: „Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi?

⁴Ka viņš gāja Dieva namā, un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem.

⁵Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā svēto dienu un ir nevainīgi?

⁶Bet es jums saku: šeitan ir lielāks par Dieva namu.

⁷Bet kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.

⁸Jo Cilvēka Dēls ir kungs arī par sabatu.“

⁹Un no turienes viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā.

¹⁰Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie viņam vaicāja, sacīdami: „Vai ir brīv sabatā dziedināt?“ ka tie viņu varētu apsūdzēt.

¹¹Bet viņš uz tiem sacīja: „Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs, un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā?

¹²Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tamdēļ ir gan brīv sabatā labu darīt.“

¹³Tad viņš uz to cilvēku sacīja: „Izstiep savu roku!“ Un viņš to izstiepa. Tad tā kļuva vesela kā otra.

¹⁴Tad farizēji izgāja un sarunājās pret viņu un nolēma to nogalināt.

¹⁵Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu gāja viņam pakaļ, un viņš tos visus dziedināja.

¹⁶Un viņš tiem piekodināja par viņu nevienam nestāstīt,

¹⁷Ka piepildītos pravieša Jesajas runātais vārds:

¹⁸„Redzi, mans kalps, ko es izredzējis, un mans mīļais, pie kā manai dvēselei labs prāts; es likšu uz viņu savu garu, un tas pasludinās tautām tiesu.

¹⁹Ne viņš bārsies ne brēks, ne ari dzirdēs uz ielām viņa balsi.

²⁰Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti viņš neizdzēsis, tiekams viņš taisnībai dos uzvaru.

²¹Un tautas cerēs uz viņa vārdu.“

²²Tad viņam pienesa ļauna gara apsēstu, tas bija akls un mēms. Un viņš to darīja veselu, tā ka aklais un mēmais redzēja un runāja.

²³Un visi ļaudis brīnījās un sacīja: „Vai šis nav Dāvida dēls?“

²⁴Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: „Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, palīdzību.“

²⁵Bet Jēzus, viņu domas nomanī-dams, tiem sacīja: „Ikviena valsts, kur iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kur iekšējs naids, varne pastāvēt.

²⁶Ja nu sātāns izdzen sātānu, tad viņš ir naidā pats ar sevi. Kā tad viņa valsts var pastāvēt?

²⁷Un ja es izdzenu ļaunos garus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.

²⁸Bet ja es izdzenu ļaunos garus ar Dieva garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi.

²⁹Jeb vai var kāds ieiet stiprā namā un paņemt viņa mantas, ja tas nav stipro papriekšu saistījis? Tikai tad tas varēs viņa namu izlaupīt.

³⁰Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa.

³¹Tāpēc es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošanu nepiedos.

³²Un kas ko runā pret Cilvēka Dēlu, tam tas tiks piedots; bet kas ko runā pret Svēto Garu, tam tas netiks piedots ne šinī nedz nākošā mūžā.

³³Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi, vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem.

³⁴Jūs odžu dzimums, kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.

³⁵Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļaunā krājuma ļaunu.

³⁶Bet es jums saku: Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki rīmās, tiem būs jāatbild tiesas dienā.

³⁷Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts.“

³⁸Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: „Mācītāj, mēs no tevis gribam kādu zīmi redzēt.“

³⁹Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota, kā vien pravieša Jonas zīme.

⁴⁰Jo, kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī.

⁴¹Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie, Jonam sludinot, no grēkiem atgriezās, un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.

⁴²Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.

⁴³Bet kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tad tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklē dusu un to neatrod.

⁴⁴Tad tas saka: es atgriezīšos savā namā, no kurienes es izgāju. Un kad viņš nāk, tad viņš to atrod tukšu, izmēztu un uzpostu.

⁴⁵Tad tas noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi ieiet tur un dzīvo; un pēc tam ar tādu cilvēku top sliktāk, nekā papriekšu bija. Tāpat ari notiks šai ļaunajai ciltij.“

⁴⁶Un viņam tā uz ļaudīm vēl runājot, redzi, viņa māte un viņa brāļi stāvēja ārā un gribēja ar viņu runāt.

⁴⁷[Un kāds uz viņu sacīja: „Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un meklē ar tevi runāt.“]

⁴⁸Un viņš atbildēja un sacīja tam, kas viņam to teica: „Kas ir mana māte, un kas ir mani brāļi?“

⁴⁹Un roku izstiepis pār saviem mācekļiem, viņš sacīja: „Redzi, mana māte un mani brāļi!

⁵⁰Jo, kas dara mana debesu Tēva prātu, tas ir mans brālis, un mana māsa, un mana māte.“