Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 14 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 14 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 14

¹Tanī laikā ceturtās zemes daļas valdinieks Hērods dzirdēja par Jēzu

²Un sadja saviem kalpiem: „Šis ir Jānis Kristītājs, viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, tāpēc viņam tādi brīnišķi spēki.“

³Jo Hērods bija Jāni saņēmis, viņu sējis un ieliris detumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ.

⁴Jo Jānis sadja uz viņu: „Tas tev nepieklājas, ka viņa ir pie tevis.“

⁵Un viņš to gribēja nokaut, tīk baidījās no ļaudīm, jo tie viņu turēja par pravieti.

⁶Kad Hērodam bija dzimšanas diena. Hērodijas meita dejoja viņu priekšā, un tā Hērodam patika.

⁷Tāpēc tas zvērēdams viņai solīja, viņš došot visu, ko tā lūgšot.

⁸Un viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: „Dod man šeit bļodā Jāņa Kristītāja galvu.“

⁹Tad ķēniņš noskuma; bet zvēresta un viesu dēļ, kas līdz ar viņu pie galda sēdēja, viņš pavēlēja to dot.

¹⁰Un viņš sūtīja uz cietumu un lika Jānim nocirst galvu.

¹¹Un viņa galvu atnesa bļodā un deva meitenei; un tā to nesa savai mātei.

¹²Un viņa mācekļi atnāca, paņēma viņa miesas un tās apraka; tad tie aizgāja un pasludināja to Jēzum.

¹³Un Jēzus, to dzirdēdams, aizbrauca laivā no turienes uz kādu attālu tukšu vietu, un ļaudis, to izdzirduši, gāja kājām no pilsētām viņam pakaļ.

¹⁴Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un viņam sirds iežēlojās par tiem un viņš dziedināja viņu neveselos.

¹⁵Bet kad vakars metās, viņa mācekļi piegāja pie viņa un sacīja: „Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau vēls; atlaid ļaudis, lai tie aiziet miestos un pērk sev ko ēšanai.“

¹⁶Bet Jēzus tiem sacīja: „Tiem nav jāiet projām; dodiet jūs tiem ēst!“

¹⁷Bet tie uz viņu sacīja: „Mums šeit nav nekā vairāk kā piecas maizes un divi zivis.“

¹⁸Un viņš sacīja: „Nesiet man tās šurp!“

¹⁹Un ļaudīm viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divi zivis, pacēla savas acis uz debesim, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm.

²⁰Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām divpadsmit grozus pilnus.

²¹Un to, kas ēduši, bija ap pieci tūkstoši, neskaitot sievas un bērnus.

²²Un Jēzus [tūdaļ] lika saviem mācekļiem kāpt laivā un pārcelties uz otru malu, tiekāms viņš atlaidīs ļaudis.

²³Un ļaudis atlaidis, viņš savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un kad vakars metās, viņš tur palika viens pats.

²⁴Bet laiva bija jau jūras vidū; viļņi to mētāja, jo pūta pretējs vējš.

²⁵Bet gaiļos Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams.

²⁶Un kad mācekļi to redzēja pa jūras virsu staigājam, tie izbijās un sacīja: „Tas ir spoks.“ Un tie brēca aiz bailēm.

²⁷Bet Jēzus tūdaļ tos uzrunāja un sacīja: „Tunet drošu prātu, es tas esmu! Nebīstieties!“

²⁸Un Pēteris viņam atbildēja un sacīja: „Kungs, ja tu tas esi, tad liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu.“

²⁹Un viņš sacīja: „Nāc!“ Un Pē-teris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus.

³⁰Bet lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: „Kungs, palīdzi man!“

³¹Un tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: „Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies?“

³²Un kad tie iekāpa laivā, vējš nostājās.

³³Un tie, kas bija laivā, metās viņa priekšā ceļos un sacīja: „Patiesi tu esi Dieva Dēls.“

³⁴Un viņi pārcēlās uz otru malu un nāca Genecaretes zemē.

³⁵Un kad turienes ļaudis viņu pazina, tie izsūtīja ziņu pa visu apgabalu, un tie atnesa pie viņa visus neveselos.

³⁶Un viņu lūdza, ka tie drīkstētu tikai aizkart viņa drēbju vīli; un kas to aizkāra, kļuva vesels.