Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 15 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 15 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 15

¹Tad rakstu mācītāji un farizēji nāca no Jeruzālemes pie Jēzus un sacīja:

²„Kāpēc tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie rokas nemazgā, kad ēd maizi.“

³Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „Kāpēc tad jūs ari pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ?

⁴Jo Dievs ir pavēlējis: godā savu tēvu un mātil un: kas tēvu vai māti nolād, tam būs mirt.

⁵Bet jūs mācāt: ja kas sakot uz savu tēvu vai māti: kas tev no manis nāktos, lai ir Dievam par upuri, tam nevajagot vairs godāt savu tēvu vai māti.

⁶Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ.

⁷Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums sludinājis, sacīdams:

⁸Šī tauta godā mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no manis.

⁹Bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.“

¹⁰Un viņš pieaicināja ļaudis pie sevis un sacīja tiem: „Klausaities un saprotiet!

¹¹Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku; bet, kas nomutēs iziet, tas sagāna cilvēku.“

¹²Tad mācekļi pienāca pie viņa un uz to sacīja: „Vai tu zini, ka farizēji, tavus vārdus dzirdēdami, ņēma apgrē-cību?“

¹³Bet viņš atbildēja un sacīja: „Visi dēsti, ko mans debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm.

¹⁴Atstājiet tos! Tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet, ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritis bedrē.“

¹⁵Bet Pēteris atbildēja un uz viņu sacīja: „Izstāsti mums šo līdzību.“

¹⁶Un Jēzus sacīja: „Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas?

¹⁷Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā.

¹⁸Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.

¹⁹Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķī-stība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

²⁰Viss tas sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.“

²¹Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās.

²²Un redzi, viena kānaniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: „Ak Kungs, tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.“

²³Bet viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad viņa mācekļi pienāca, lūdza to un sacīja: „Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.“

²⁴Bet viņš atbildēja un sacīja: „Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.“

²⁵Bet tā nāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, palīdzi man!“

²⁶Bet viņš atbildēja un sacīja: „Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.“

²⁷Bet viņa sacīja: „Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd 110 druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.“

²⁸Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: „Ak sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.“ Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.

²⁹Un Jēzus aizgāja no turienes; viņš nāca pie Galilejas jūpas, uzkāpa kalnā un tur apsēdās.

³⁰Un daudz ļaužu atnāca pie viņa un atveda sev līdzi tizlus, kropļus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos,

³¹Tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu.

³²Un Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja tiem: „Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.“

³³Un mācekļi uz to sacīja: „Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?“

³⁴Un Jēzus tiem sacīja: „Cik ir jums maizes?“ Tie atbildēja: „Septiņas un kāds mazums zivtiņu.“

³⁵Un viņš lika ļaudīm apsēsties zemē,

³⁶Ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem, un mācekli ļaudīm.

³⁷Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus.

³⁸Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus.

³⁹Un viņš atlaida ļaudis, kāpa laivā un nonāca Magadanas robežās.