Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 17 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 17 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 17

¹Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu.

²Un tika apskaidrots viņu priekšā, un viņa vaigs spīdēja kā saule, un viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma.

³Un, redzi, tiem parādījās Mozus un Elija un runāja ar viņu.

⁴Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: „Kungs, šeit mums ir labi. Ja tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis, vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.“

⁵Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja: „Šis ir mans mīļais dēls, pie kufa man labs prāts; to jums būs klausīt.“

⁶Kad mācekļi to dzirdēja, tie krita uz savu vaigu un ļoti izbijās.

⁷Bet Jēzus pienāca pie tiem, aizkāra tos un sacīja: „Celieties un nebīstieties!“

⁸Bet, kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena kā tikai Jēzu vien.

⁹Un no kalna nokāpjot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: „Par šo parādību nestāstiet nevienam, tiekāms Cilvēka Dēls nebūs no miroņiem uzcēlies.“

¹⁰Un viņa mācekļi tam jautāja, sacīdami: „Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānākot papriekšu?“

¹¹Bet viņš atbildēja un sacīja: Elija gan nāk un visus atkal sataisīs.

¹²Bet es jums saku: Elija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.“

¹³Tad mācekļi saprata, ka viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju.

¹⁴Un kad tie aizgāja pie ļaudīm, pie viņa atnāca viens cilvēks, metās viņa priekšā ceļos.

¹⁵Un sacīja: „Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš; jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.

¹⁶Un es to atvedu pie taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt.“

¹⁷Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Ak tu neticīga un samaitātā cilts, cik ilgi es vēl būšu pie jums? Cik ilgi es vēl jūs panesīšu? Vediet man to šurp!“

¹⁸Un Jēzus viņu apdraudēja, un Jaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā.

¹⁹Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: „Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?“

²⁰Bet Jēzus tiem saka: „Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.

²¹[Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.]“

²²Kad tie Galilejā apkārt staigāja, Jēzus sacīja uz tiem: „Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās.

²³Un tie viņu nokaus, un trešā dienā viņš celsies augšām.“ Un tie ļoti noskuma.

²⁴Un kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja: „Vai jūsu mācītājs nodokli nemaksā?“

²⁵Viņš saka: „Maksā gan.“ Un namā iegājis Jēzus viņam tūlīt jautāja, sacīdams: „Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem deliem, vai no svešinie-kiem?“

²⁶Kad Pēteris atbildēja: „No svešiniekiem,“ tad Jēzus uz to sacīja: „Tā tad pašu bērni ir svabadi.

²⁷Bet lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūpi un izmet makšķeri, un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par mani un par sevi.“