Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 18 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 18 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 18

¹Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: „Kas gan ir lielākais debesu valstība?“

²Un Jēzus pasauca bērnu, nostātīja to viņu vidū

³Un sacīja: „Patiesi es jums saku, ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit debesu valstībā.

⁴Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais debesu valstībā.

⁵Un kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani.

⁶Bet kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnavu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā.

⁷Vai pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan jānāk. Bet vai tam cilvēkam, caur ko nāk apgrēcība!

⁸Tāpēc, ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to un met to prom; jo tas tev labāk, ka tu tizls vai kropls ieej dzīvībā, nekā kad tev ir divi rokas, vai divi kājas, un tevi iemet mūžīgā ugunī.

⁹Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to prom; tas tev labāk ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā kad tev ir divi acis, un tevi iemet elles ugunī.

¹⁰Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesis vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu. [

¹¹Jo Cilvēka Dēls ir atnācis atpestīt pazudušo.]

¹²Kā jums šķiet? Ja kādam cilvē-kam ir simts avju un viena no tām nomaldās, vai viņš neatstās tās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas nomaldījusies?

¹³Un ja viņam laimējas to atrast, patiesi es jums saku, viņš vairāk priecājas par to nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās.

¹⁴Tāpat arī nav jūsu debesu Tēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.

¹⁵Bet ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acim; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.

¹⁶Un ja viņš neklausa, tad pieaicin vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.

¹⁷Bet ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitinieku.

¹⁸Patiesi es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.

¹⁹Atkal es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad mans debesu Tēvs to tiem dos.

²⁰Jo kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.“

²¹Tad Pēteris, piegājis pie viņa, sacīja. „Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?“

²²Jēzus saka uz to: „Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.

²³Tāpēc debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja norēķināties.

²⁴Un kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talantu (podu).

²⁵Bet kad tas nespēja samaksāt, tad kungs pavēlēja to pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt.

²⁶Tad kalps krita pie zemes un viņu gauži lūdza, sacīdams: Cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu.

²⁷Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida.

²⁸Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denariju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: Maksā, ko esi parādā!

²⁹Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: Cieties ar mani, es tev samaksāšu.

³⁰Bet viņš negribēja; un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā.

³¹Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tie ļoti noskuma, tie aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.

³²Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: Tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi.

³³Vai tad tev arīdzan nebija apžē-loties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies?

³⁴Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.

³⁵Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.“