Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 19 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 19 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 19

¹Un notikās, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, viņš aizgāja no Galilejas un nonāca Jūdejas robežās viņpus Jardānas.

²Un daudz laužu gāja viņam pakaļ, un viņš tos dziedinājā.

³Un farizēji nāca pie viņa, to kārdinādami, un sacīja uz viņu: „Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?“

⁴Bet viņš atbildēja un sacīja: „Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu

⁵Un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa?

⁶Tā tad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.“

⁷Tie saka uz viņu: „Kā tad Mozus ir pavēlējis dot šķiršanās rakstu un šķirties?“

⁸Viņš saka tiem: „Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet no iesākuma tas tā nav bijis.

⁹Bet es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne nešķīstības dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību; un kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.“

¹⁰Viņa mācekļi saka uz viņu: „Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad nav labi precēties.“

¹¹Bet viņš sacīja tiem: „Visi nespēj saprast šo vārdu, bet tik tie, kam tas ir dots.

¹²Jo ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot.“

¹³Tad atnesa bērņinus pie viņa, ka viņš tiem rokas uzliktu un Dievu lūgtu; bet mācekļi norāja tos.

¹⁴Bet Jēzus sacīja: „Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesu valstība.“

¹⁵Un viņš tiem uzlika rokas un tad aizgāja no turienes.

¹⁶Un redzi, viens piegāja pie viņa un sacīja: „Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?“

¹⁷Un viņš tam sacīja: „Ko tu man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.“

¹⁸Tas viņam saka: „Kurus?“ Un Jēzus sacīja: „Tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību;

¹⁹Godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.“

²⁰Jauneklis saka uz viņu: „To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?“

²¹Jēzus tam sacīja: „Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; und tad nāc un staigā man pakaļ.“

²²Bet kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas.

²³Bet Jēzus sacīja uz saviem mācekļiem: „Patiesi, es jums saku: bagātais grūti ieies debesu valstībā.

²⁴Un atkal es jums saku: vieglāki kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.“

²⁵Bet viņa mācekļi, to dzirdēdami, ļoti izbijās un sacīja; „Kas tad var tikt pestīts?“

²⁶Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: „Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.“

²⁷Tad Pēteris atbildēja un uz viņu sacīja: „Redzi, mēs esam visu atstājuši un tev sekojuši. Kas mums būs par to?“

²⁸Bet Jēzus sacīja tiem: „Patiesi, es jums saku: jūs, kas man sekojuši, jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz sava godības krēsla, arī sēdēsit uz divpadsmit krēsliem un tiesāsit divpadsmit Israēla ciltis.

²⁹Un kas atstājis mājas vai brāļus vai māsas, vai tēvu vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēl, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību.

³⁰Bet daudzi, kas bija pirmie, būs pēdējie, un kas bija pēdējie, būs pirmie.“