Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 22 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 22 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 22

¹Un Jēzus sāka atkal uz tiem runēt lidzībās un sacīja:

²„Debcsu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas.

³Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt.

⁴Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: Sakait aicinātiem: Redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās.

⁵Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās.

⁶Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva.

⁷Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu.

⁸Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi.

⁹Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat.

¹⁰Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem.

¹¹Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs.

¹²Un viņš sacīja tam: Draūgs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? Bet tas palika kā mēms.

¹³Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: Sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

¹⁴Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.“

¹⁵Tad farizēji aizgāja un apspriedās, kā varētu viņu pieķert kādā vārdā.

¹⁶Un tie sūtīja savus mācekļus pie viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja; „Mācītāj, mēs zinām, ka tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo tu neuzlūko cilvēka vaigu.

¹⁷Tāpēc saki mums: Kā tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas, vai ne?“

¹⁸Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: „Kam jūs mani kārdināt, jūs liekuļi?

¹⁹Parādait man nodevu naudu.“ Un tie atnesa viņam vienu denariju.

²⁰Un viņš sacīja tiem: „Kā attēls šis un uzraksts?“

²¹Tie sacīja: „Ķeizara.“ Tad viņš tiem teica: „Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.“

²²Un to dzirdēdami, tie brīnījās, atstāja vinu un aizgāja.

²³Tanī dienā nāca pie viņa saduķēji, kas saka, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja viņam,

²⁴Sacīdami: „Mācītāj, Mozus ir sacījis. Ja kas nomirst bez bērniem, tad viņa brālim būs precēt viņa sievu un celt savam brālim dzimumu.

²⁵Bet pie mums bija septiņi brāļi, pirmais apņēma sievu un nomira, un tā kā tam nebija bērnu, tad tas atstāja savu sievu savam brālim.

²⁶Tāpat arī otrs un trešais līdz septītajam.

²⁷Un beidzot pēc viņiem visiem arī sieva nomira.

²⁸Tad nu augšāmcelšanās dienā, kuram no septiņiem šī sieva piederēs? Jo viņa taču visu septiņu sieva bijusi.“

²⁹Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku.

³⁰Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējās nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs.

³¹Vai tas jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis:

³²Es esmu Ābrahāma Dievs, īzāka Dievs un Jēkaba Dievs? Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.“

³³Un, kad ļaudis to dzirdēja, tie iztrūcinājās par viņa mācību.

³⁴Bet farizēji, dzirdēdami, ka viņš saduķējiem muti aizbāzis, sapulcējās,

³⁵Un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams viņam jautāja un sacīja:

³⁶„Mācītāj, kufš ir augstākais bauslis bauslībā?“

³⁷Bet Jēzus tam sacīja: „Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.

³⁸Šis ir augstākais un pirmais bauslis.

³⁹Otrs tam līdzīgs ir: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.

⁴⁰Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.“

⁴¹Kad farizēji bija sapulcējušies, Jēzus tiem jautāja un sacīja.:

⁴²„Kā jums šķiet? Kristus, kā dēls viņš ir?“ Tie uz viņu saka: „Dāvida.“

⁴³Viņs tiem sacīja: „Kā tad Dāvids viņu garā sauc par Kungu, sacīdams:

⁴⁴Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: Sēdies pie manas labās rokas, tiekāms es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām.

⁴⁵Ja nu Dāvids sauc viņu par kungu, kā tad tas var būt viņa dēls?“

⁴⁶Un neviens nevarēja viņam atbildēt neviena vārda, un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs viņam ko jautāt.