Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 27 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 27 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 27

¹Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un laužu vecaji pieņēma lēmumu par Jēzu, viņu nonāvēt.

²Un tie saistīja viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.

³Tad Jūda, viņa nodevējs, redzēdams, ka viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem

⁴Un sacīja: „Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis.“ Bet tie sacīja: „Kas mums par daļu? —Raugi tu pats!“

⁵Un viņš nometa sudraba gabalus templī, aizgāja un pakārās.

⁶Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: „Nepieklājas tos likt Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.“

⁷Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.

⁸Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai.

⁹Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: „Un tie saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus—tik dārgu maksu tie bija noteikuši—

¹⁰Un deva tos par podnieka tīrumu, kā tas Kungs man ir pavēlējis.“

¹¹Bet Jēzu veda zemes pārvaldnieka priekšā. Un pārvaldnieks viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Bet Jēzus sacija uz viņu: „Tu to saki.“

¹²Un kad augstie priesteri un vecaji viņu apsūdzēja, viņš neatbildēja nenieka.

¹³Tad Pilāts saka uz viņu: „Vai tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret tevi?“

¹⁴Un viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks loti brīnījās.

¹⁵Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tauta: vienu cietumnieku, kuru tā vēlējās.

¹⁶Un tanī laikā tiem biia kāds sevišķi bīstams cietumnieks vārdā Baraba.

¹⁷Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: „Kupa jūs gribat, lai es jums atlaižu, vai Barabu, vai Jēzu, kupu sauc par Kristu?“

¹⁸Jo viņš zināja, ka tie to bija nodevuši aiz skaudības.

¹⁹Bet viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt: „Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.“

²⁰Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu nokautu.

²¹Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: „Kupu jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu?“ Bet tie sacīja: „Barabu.“

²²Tad Pilāts saka tiem: „Ko tad es lai daru ar Jēzu, kupu sauc par Kristu?“ Viņi visi saka: „Sist viņu krustā!“

²³Bet viņš sacīja: „Ko tad viņš ļauna darījis?“ Bet tie brēca vēl vairāk: „Sist viņu krustā!“

²⁴Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams. „Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!“

²⁵Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: „Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem.“

²⁶Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta Un nodeva, lai viņu sistu krustā.

²⁷Tad zemes pārvaldnieka kapa vīri ņēmu Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap viņu visu pulku.

²⁸Un tie novilka viņam drēbes un apvilka viņam purpura mēteli.

²⁹Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus viņa priekšā, vinu apsmiedami, un sacīja: „Sveiks, jūdu ķēniņ!“

³⁰Un tie spļāva viņam virsū, ņēma niedri un sita viņam pa galvu.

³¹Un kad tie bija viņu apsmējuši, tad tie novilka viņam mēteli un apvilka vmam vīna paša drēbes un aizveda viņu, lai sistu krustā.

³²Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kučnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest viņa krustu.

³³Un nonākuši tai vietā, ko sauc Golgātu, tas ir pieres vietu,

³⁴Tie viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad viņš to nobaudīja, viņš negribēja to dzert.

³⁵Un tie sita viņu krustā un izdalīja viņa drēbes savā starpā ar mesliem.

³⁶Un tie sēdēja tur un apsargāja viņu.

³⁷Un virs vīna galvas tie pielika viņa vainas uzrakstu: „Šis ir Jēzus, Jūdu ķēniņš.“

³⁸Tad divi slepkavas tika kopā ar viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku.

³⁹Bet garāmgājēji zaimoja viņu, galvas kratīdami,

⁴⁰Un sacīja: „Viņš gribēja noplēst templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats sev; ja tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē.“

⁴¹Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja viņu, sacīdami:

⁴²„Citiem viņs palīdzējis, bet pats sev nevar palīdzēt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz viņu.

⁴³Viņš Dievam uzticējies, tas lai glābj viņu, ja grib; jo viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.“

⁴⁴Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.

⁴⁵Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.

⁴⁶Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: „Ēli, Eli, lama zabachtani?“ Tas ir: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?“

⁴⁷Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: „Šis sauc Ēkju.“

⁴⁸Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja viņu.

⁴⁹Bet citi sacīja: „Pagaid, redzēsim, vai Elija nāks un glābs viņu.“

⁵⁰Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida savu garu.

⁵¹Un, redzi, tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,

⁵²Un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.

⁵³Un tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsēta un parādījās daudziem.

⁵⁴Bet virsnieks un tie, kas bija pie viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemes trīci un visu, kas tur notika, izbijās ļoti un sacīja: „Patiesi, šis bija Dieva Dēls.“

⁵⁵Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes.

⁵⁶Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.

⁵⁷Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli.

⁵⁸Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot.

⁵⁹Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā

⁶⁰Un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.

⁶¹Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, viņas sēdēja pretim kapam.

⁶²Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizēji sapulcējas pie Pilāta

⁶³Un sacīja: „Kungs, mēs atmina-mies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es celšos augšām.

⁶⁴Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi nenāk naktī un viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.“

⁶⁵Pilāts sacīja uz tiem: „Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt.“

⁶⁶Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un bez tam vēl aizzīmogoja akmeni.