Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 5 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 5 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 5

¹Kad viņš laužu pulku redzēja, viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un viņa mācekļi sapulcējās pie viņa.

²Un savu muti atdarījis, viņš tos mācīja, sacīdams:

³„Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder debesu valstība.

⁴Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.

⁵Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.

⁶Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.

⁷Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.

⁸Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.

⁹Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.

¹⁰Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder debesu valstība.

¹¹Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ.

¹²Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas priekš jums bija.

¹³Jūs esat zemes sāls; bet ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.

¹⁴Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.

¹⁵Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.

¹⁶Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

¹⁷Nedomājiet, ka es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.

¹⁸Jo patiesi es jums saku: Tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, tiekāms viss notiek.

¹⁹Tāpēc, ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais debesu valstībā; bet ja kas dara un māca, tas būs liels debesu valstībā.

²⁰Jo es jums saku, ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizēju taisnību, tad jūs nenāksit debesu valstībā.

²¹Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: Tev nebūs nokaut, un kas nokauj, tas sodāms tiesā.

²²Bet es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet kas saka uz savu brāli: ģeķis! tas sodāms augstā tiesā; bet kas saka: bezdievis! tas sodāms elles ugunī.

²³Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi,

²⁴Tad atstāj turpat altājra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.

²⁵Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim, un soģis tevi nenodod sulainim un tevi neiemet cietumā.

²⁶Patiesi, es tev saku tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.

²⁷Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt.

²⁸Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.

²⁹Bet ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē.

³⁰Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa nāk ellē.

³¹Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu.

³²Bet es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot nešķīstības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.

³³Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: Tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis.

³⁴Bet es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls,

³⁵Nedz pie zemes, jo tā ir viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta.

³⁶Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēji padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu.

³⁷Bet jūsu vārdi lai ir jā! jā! nē, nē! kas pāri par to, tas ir no ļauna.

³⁸Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.

³⁹Bet es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.

⁴⁰Un kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī mēteli.

⁴¹Un kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas.

⁴²Dodi tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties.

⁴³Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst.

⁴⁴Bet es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,

⁴⁵Ka jūs topat sava debesu Tēva bērni, jo viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.

⁴⁶Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitinieki nedara tāpat?

⁴⁷Un kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitinieki nedara tāpat?

⁴⁸Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.“