Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 7 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 7

¹„Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.

²Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.

³Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?

⁴Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: Laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un redzi, baļķis tavā paša acī?

⁵Liekuli, izvelc papriekšu baļķi no savas acs, un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.

⁶Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa.

⁷Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.

⁸Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.

⁹Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni?

¹⁰Jeb kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku?

¹¹Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas viņu lūdz?

¹²Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.

¹³Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.

¹⁴Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.

¹⁵Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.

¹⁶No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīna ogas no ērkšķiem, vai vīģes no dadžiem?

¹⁷Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.

¹⁸Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.

¹⁹Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.

²⁰Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.

²¹Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva prātu.

²²Daudzi uz mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! vai mēs tavā vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs tavā vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs tavā vārdā neesam daudz brī-numu darījuši?

²³Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no manis, jūs ļauna darītāji.

²⁴Tāpēc ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gud-ram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.

²⁵Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.

²⁶Un ikviens, kas šos manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm.

²⁷Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.“

²⁸Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par viņa mācību.

²⁹Jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.