Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MATEJA EVAŅG̒ELIJS 8 Bible Online

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 8 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MATEJA EVAŅG̒ELIJS 8

¹Un kad viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu viņam sekoja.

²Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt.“

³Un viņš, roku izstiepis, to aizkāra un sacīja: „Es gribu, topi šķīsts!“ Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.

⁴Un Jēzus uz to saka: „Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.“

⁵Bet kad viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie viņa, to lūdza

⁶Un sacīja: „Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.“

⁷Un Jēzus uz to saka: „Es iešu un to darīšu veselu.“

⁸Bet virsnieks atbildēja un sacīja: „Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāci manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels.

⁹Jo ari es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti kara viri; un kad es vienam no tiem saku: ej! tad viņā iet, —un otram: nāc šurp! tad tas nāk, un savam kalpam: dari to, tad tas dara.“

¹⁰Kad Jēzus to dzirdēja, viņš brīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: „Patiesi, es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis.

¹¹Bet es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, īzāku un Jēkabu debesu valstībā.

¹²Bet valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu tricēšana.“

¹³Un Jēzus sacīja virsniekam: „Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis.“ Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.

¹⁴Jēzus ienāca Pētera namā un redzēja viņa sievas māti drudzī guļam.

¹⁵Un viņš satvēra tās roku, tad drudzis viņu atstāja, un viņa uzcēlās un tam kalpoja.

¹⁶Un kad vakars metās, tie atveda pie viņa daudzus velna apsēstus, un viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdiem un dziedināja visus sērdzīgos,

¹⁷Ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: „Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.“

¹⁸Bet laužu pulkus ap sevi redzē-dams, Jēzus pavēlēja pārcelties uz otru krastu.

¹⁹Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz viņu sacīja: „Es tev sekošu, lai kurp tu ietu.“

²⁰Un Jēzus tam saka: „Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt.“

²¹Un kāds cits no viņa mācekļiem sacīja uz viņu: „Kungs, atjauj man papriekšu noiet un aprakt savu tēvu.“

²²Bet Jēzus uz to saka: „Nāc man pakaļ, un lai miroņi aprok savus mi-roņus.“

²³Un viņš iekāpa laivā, un viņa mācekļi tam sekoja.

²⁴Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā ka viļņi laivai gāzās pāri, bet viņš gulēja.

²⁵Un tie piegāja pie viņa un modināja viņu, sacidami: „Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!“

²⁶Un viņš uz tiem saka: „Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?“ Un viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums.

²⁷Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: „Kas tas tāds, ka vēji un jūra tam paklausa?“

²⁸Un otrā krastā Gadariešu tiesā pienākot, viņam nāca pretim no kapiem izgājuši divi ļaunu garu apsēsti; tie bija tik briesmīgi, ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt.

²⁹Un redzi, tie brēca un sacīja: „Kas mums ar tevi, tu Dieva dēls! Vai tu esi nācis priekšlaikā mūs mocīt?“

³⁰Bet tālu no viņiem ganījās liels cūku pulks.

³¹Un ļaunie gari viņam lūdza, sacidami: „Ja tu mūs izdzeni, tad atļauj mums ieiet cūku pulkā.“

³²Un viņš tiem sacīja: „Eita!“ Un tie izgāja un ieskrēja cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdeni.

³³Un gani bēga, un pilsētā nonākuši, tie izstāstīja visu, ari kas ar ļauna gara apsēstiem bija noticis.

³⁴Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un, kad tie viņu redzēja, tie viņu lūdza, lai tas aizietu no viņu robežām.