Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MARKA EVAŅG̒ELIJS 1 Bible Online

MARKA EVAŅG̒ELIJS 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MARKA EVAŅG̒ELIJS 1

¹Jēzus Kristus, Dieva dēla, evaņģelija sākums.

²Itin kā pravietis Jesaja ir rakstījis: „Raugi, es sūtu savu vēstnesi tavā priekšā, kas sataisīs tavu ceļu,

³Saucēja balss tuksnesī: „Sataisait tam Kungam ceļu, darait līdzenas viņa tekas,“

⁴Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu.

⁵Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tika viņa kristīti Jardānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.

⁶Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu

⁷Un sludināja, sacīdams: „Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs, noliecies, atraisīt viņa kurpju siksnas.

⁸Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.“

⁹Un notika, ka tanīs dienās Jēzus nāca no Nācaretes Galilejā un tika Jāņa kristīts Jardānā.

¹⁰Un tūdaļ, no ūdens izkāpdams, viņš redzēja debesis atveramies un Garu kā balodi uz sevi nolaižamies.

¹¹Un balss atskanēja no debesīm: „Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man ir labs prāts.“

¹²Un Gars viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.

¹³Un viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātāns viņu kārdināja, un viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.

¹⁴Bet pēc, kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams:

¹⁵„Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju,“

¹⁶Un, pie Galilejas jūras staigādams, viņš redzēja Sīmani un Sīmaņa brāli Andreju tiklus jūrā metam; jo tie bija zvejnieki.

¹⁷Un Jēzus tiem sacīja: „Nāciet man pakaļ, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.“

¹⁸Un tūdaļ tie, savus tīklus atstājuši, viņam sekoja.

¹⁹Un nedaudz tālāk pagājis, viņš redzēja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, ir tos laivā tīklus lāpām.

²⁰Un tūdaļ viņš tos aicināja. Un tie, savu tēvu Cebcdeju ar algādžiem laivā atstājuši, nogāja viņam pakal.

²¹Un viņi nonāca Kapemaumā. Un tūdaļ sabatā viņš iegāja sinagogā un mācīja.

²²Un tie izbrīnījās par viņa mācību, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā rakstu mācītāji.

²³Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca,

²⁴Sacīdams: „Kas mums ar tevi, Jēzu no Nācaretes? Vai tu esi nācis mūs nomaitāt? Es tevi pazīstu, kas tu esi, Dieva svētais.“

²⁵Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: „Palieci klusu un izej no tā.“

²⁶Un to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja.

²⁷Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: „Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņam paklausa.“

²⁸Un tūdaļ viņa slava izpaudās visapkārt pa visu Galilejas apkaimi.

²⁹Un tie tūdaļ, no sinagogas izgājuši, nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni.

³⁰Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi, un tie viņam tūdaļ par to sacīja.

³¹Un piegājis, viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja.

³²Un kad vakars metās un saule bija nogājusi, tad tie pie viņa nesa visādus neveselus un ļaunu garu apsēstus.

³³Un visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā.

³⁴Un viņš dziedināja daudzus, kas sirga ar dažadām kaitēm, un izdzina daudz ļaunu garu, un viņš ļauniem gariem neļāva runāt, jo tie viņu pazina.

³⁵Un no rīta gaiļos cēlies, viņš izgaja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.

³⁶Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie viņa bija, viņam steidzās pakaļ,

³⁷Un viņu atraduši, tie uz viņu saka. „Visi tevi meklē.“

³⁸Un viņš tiem saka: „Noeima citur tuvējos miestos, ka es tur arī sludinu; jo tāpēc es esmu nācis.“

³⁹Un viņš gāja sludinādams viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina ļaunus garus.

⁴⁰Un kāds spitālīgs nāk pie viņa, viņu lūgdams un, viņa priekšā ceļos mezdamies, uz viņu saka: „Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.“

⁴¹Un viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizkāra un uz to saka: „Es gribu, topi šķīsts.“

⁴²Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts.

⁴³Un viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina,

⁴⁴Un uz to sacīja: „Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un atnes par savu šķīstījumu upuri, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.“

⁴⁵Bet tas izgājis iesāka daudz ru nāt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus, ļaudīm redzot, vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie viņa.