Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MARKA EVAŅG̒ELIJS 11 Bible Online

MARKA EVAŅG̒ELIJS 11 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MARKA EVAŅG̒ELIJS 11

¹Un kad tie tuvojās Jeruzālemei, nākdami uz Betfagu un Betāniju pie Eļļas kalna, tad viņš sūta divus no saviem mācekļiem

²Un tiem saka: „Noeita miestā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsit piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.

³Un ja kas jums sacīs, ko jūs te darāt? tad atsakait: Tam Kungam tā vajaga. Un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.“

⁴Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā uz ielas pie durvīm piesietu un to atraisīja.

⁵Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem sacīja: „Ko jūs darāt, ka atraisāt kumeļu?“

⁶Bet viņi tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie viņiem atļāva.

⁷Un viņi kumeļu atved pie Jēzus, uzliek tam savas drēbes, un viņš sēdās tam virsū.

⁸Un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja zarus, ko tie bija nocirtuši laukos.

⁹Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, sauca: „Ozianna, slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā!

¹⁰Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk. Ozianna augstībā!“

¹¹Un Jēzus iegāja Jeruzālemē Dieva namā. Un, kad viņs visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju.

¹²Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad viņam gribējās ēst.

¹³Un ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, viņš neatrada nekā, kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.

¹⁴Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: „Lai neviens ne mūžam vairs neēd augļus no tevis.“ Un viņa mācekļi klausījās.

¹⁵Un tie nāk uz Jeruzālemi. Un Dieva namā iegājis, viņš sāk izdzīt tos, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza mijēju galdus un baložu pārdevēju solus

¹⁶Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.

¹⁷Un viņš mācīja un tiem sacīja: „Vai nav rakstīts: Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām? Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri.“

¹⁸Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja viņu no-galināt; jo tie bijās no viņa, tāpēc ka viņa mācība bija aizrāvusi visus ļaudis.

¹⁹Un vakaram metoties, viņi izgāja no pilsētas ārā.

²⁰Un rīta agrumā garām iedami, tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.

²¹Un Pēteris atminējies Jēzum sacīja: „Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko tu esi nolādējis, ir nokaltis.“

²²Un Jēzus atbildēja un tiem saka: „Ticiet uz Dievu.

²³Jo patiesi es jums saku: Ja kas šim kalnam sacīs: Celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.

²⁴Tāpēc es jums saku: Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.

²⁵Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai ari jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus, [

²⁶Bet, ja jūs nepiedodat, tad ari jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos.]

²⁷Un tie nāk atkal uz Jeruzālemi, un viņam Dieva namā staigājot, nāk pie viņa augstie priesteri un rakstu mācītāji un vecaji,

²⁸Un uz to sacīja: „Kādā pilnvarā tu šo visu dari? Un kas tev šo pilnvaru devis to darīt?“

²⁹Bet Jēzus tiem sacīja: „Es jums kaut ko vaicāšu, un atbildiet man; tad es jums sacīšu, kādā pilnvarā es to daru.

³⁰Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet man.“

³¹Un tie sprieda savā starpā un sacīja: „Ja mēs sakām: no debesīm, tad viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?

³²Bet vai lai sakām: no cilvēkiem?“ —viņi bijās no ļaudīm. Jo visi par Jāni domāja, ka tas patiesi bijis pravietis.

³³Un tie atbildēdami Jēzum saka: „Mēs nezinām.“ Un Jēzus tiem saka: „Tad es arīdzan jums nesaku, kādā piln-varā es to daru.“